Vasaras cena!

Vasaras komplekts Nr. 5: „Ielas zēni” + „Zagļa dienasgrāmata”

30,00

Slavenā itāļu kinorežisora Pjēra Paolo Pazolīni (1922–1975) romāns „Ielas zēni” vēsta par vienkāršo ļaužu likteņiem pagājušā gadsimta 50. gadu Romā. Romāns nelaipo savā vēstījumā, bet ataino pēckara dzīvi reizē skaudri un poētiski. Otrā pasaules kara izskaņā Roma ir drupās, visapkārt nabadzība, pilsētā joprojām vācieši, un policija cenšas aizkavēt zādzības, kas notiek uz katra soļa. Svelmainā jūlija rītā nomales puika Ričeto dodas uz baznīcu, lai saņemtu savu Pirmo komūniju. Necik ilgi, un viņš apzog aklu ubagu, bet par iegūto naudu noīrē laivu, lai kopā ar draugiem dotos izbraukumā pa Tibru…

Domāt par Pjēru Paolo Pazolīni nozīmē domāt par šīs pasaules bezgalīgajām pretrunām un savstarpēju nesaderību,” grāmatas priekšvārdā raksta kinorežisors Dāvis Sīmanis. „Tāpat tas nozīmē domāt par renesanses laikmetam vairāk atbilstošo uomo universale – kādu, kurš vienlīdz veiksmīgi spēj radīt literatūrā, vizuālajā mākslā, teātrī vai kino. Un vēl tas nozīmē domāt par mūžīgo pilsētu Romu.”

No itāļu valodas tulkojusi Līva Trektere. Redaktors un korektors Arturs Hansons, redaktore Jana Bērziņa, valodas konsultants Džulio Lo Bello. Vāka dizainers Dato Mgeladze, maketa dizainers Rauls Liepiņš. Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Itālijas Ārlietu un starptautiskās sadarbības ministrijas atbalstu.

Franču modernisma pārstāvja Žana Ženē (1910–1986) romāns „Zagļa dienasgrāmata” kā viens no viņa pazīstamākajiem (un, iespējams, vieglāk uztveramajiem) darbiem sniedz iespēju latviski lasošai publikai paplašināt redzesloku Francijas 20. gadsimta vidus literatūrā, kas nav zaudējusi aktualitāti arī pēc 75 gadiem. Kā grāmatas pēcvārdā raksta Dens Dimiņš: „Šī romāna tulkojuma trūkums bija neglīts robs latviešu tulkotās literatūras druvā.”

Šo darbu ierasti raksturo kā autobiogrāfisku, tomēr pats autors ir vēlējies, lai poētiskais iespaids būtu primārs pār vēlmi ieskatīties viņa dzīvē. Ženē šajā darbā ir zaglis un bezpajumtnieks, bet tāds, kurš prot lietot valodu, un šo valodu viņš piešķir sfērai, kurai tā nepienākas, padarot iespējamu transcendenci starp godīgo, pareizo ļaužu pasauli un savējo. Bāreņi, klaidoņi, ubagi, zagļi, zilie, transvestīti ir kā sabiedrības antimatērija, kuras visumā valda sava kārtība un savs anti-tikums.

No franču valodas tulkojis Nairi Balian. Redaktori Uldis Krastiņš un Dens Dimiņš. Raula Liepiņa mākslinieciskais iekārtojums. Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.