* Grāmata „Terrafutura” tapusi pāvesta Franciska un kustības „Slow Food” aizsācēja un vides aktīvista Karlo Petrīni domu apmaiņā un sadarbībā. Abu dialogi pievēršas pāvesta unikālajam integrālās ekoloģijas redzējumam un uzskatiem par sociālo taisnīgumu, kas balstīts cieņā pret ikvienu dzīvu radību, par ekonomiku, kura neveicinātu nabadzību un izstumšanas politiku un no kuras neciestu apkārtējā vide. Tālākajās nodaļās ar pāvesta darbu fragmentiem un Petrīni esejām aplūkotas piecas galvenās tēmas – bioloģiskā daudzveidība, ekonomika, kopiena, migrācija un izglītība. Grāmatā Petrīni un pāvests sarunājas par universālām aktuālām tēmām. Abi ir vienisprātis: ir nepieciešams un iespējams dialogs ar ikvienu, kas tam atvērts. Grāmatu no itāļu valodas tulkojusi Līva Trektere.
* Īru izcelsmes britu rakstnieka un dramaturga Oskara Vailda diskursīvās prozas darbs „Melu sairums” ir vērtīgs pienesums citu tulkoto Vailda darbu klāstam un sniedz vienreizēju iespēju iedziļināties tekstā, kas veicinājis radikālas pārmaiņas pasaules kultūras procesos un kura nozīme mūsdienu pasaulē joprojām paliek aktuāla. „Melu sairums” ir pirmā un populārākā dialoga formā veidotā Vailda eseja, kas akcentē izdomas iedvesmotu „melu” skaistumu mākslā. Tas ir aicinājums reformēt 19. gadsimta beigu Eiropas literatūru un atgriezt tajā reālisma visaptverošās ietekmes rezultātā zaudēto iztēles kategoriju. Filozofiskie pārspriedumi par mākslas un dzīves mijiedarbību kļūst par ceļazīmi mākslas, skaistuma un estētikas izpratnei. No angļu valodas tulkojis Jānis Elsbergs. Redaktors un korektors Alnis Auziņš. Māksliniece Anna Aizsilniece.
* Brazīliešu rakstnieces Klarisas Lispektores nelielais, bet saturiski dziļais darbs „Dzīvais ūdens” ir aizraujoša saruna ar sevi (iespējams, ar mīļoto cilvēku vai lasītāju) par dzīves un laika dabu, kas dod jaunas iespējas, kā ar valodu pietuvoties cilvēka iekšējās pasaules bezdibeņiem. „Teksts šeit būtībā kļūst par apziņas stāvokli, kurā individuālās pieredzes zibšņi nogulsnējas par kāda poētiska okeāna dzīlēs apslēptiem dārgumiem. Un šis ir apziņas stāvoklis, kurā nonāk ikviens „Dzīvā ūdens” lasītājs. Vēstule – dzejolis – eseja. Par ko – to nezina pati autore. Izšauta bulta lidojumā, kad nav zināms ne šāvējs, ne mērķis. Bet skaista bulta; asa un precīza kā Visums naktī,” atzīmē grāmatas tulkotājs Edvīns Raups. Literārā redaktore un korektore Sigita Kušnere. Dizainere Anna Aizsilniece.
* Agneses Rutkēvičas eseju krājums „Skumjais laikmets” par mākslu, cilvēkiem un dzīvi iedvesmo ļaut savā dzīvē ienākt mākslai un kultūrai. Tā ir grāmata, kas veicina domāšanu un interesi par mākslas parādībām un procesiem kultūrā. Lasot Rutkēvičas sarakstītās esejas, saproti, ka vislielākā kļūda ir atdalīt mākslu no dzīves. Dzīve un māksla ir viens. Šis eseju krājums ir ne tikai poētisks, bet arī personisks iekšējs novērojums un laikmeta noskaņojuma fiksējums. Svarīga liecība par šo laiku šajā steidzīgajā laikmetā. Pēcvārdu uzrakstījis Dailes teātra aktieris Mārtiņš Meiers. Grāmatas dizainere ir Anna Aizsilniece, fotogrāfs Jānis Deinats, literārais redaktors Jānis Elsbergs.