* Laura Gundara un mākslinieces Mariannas Lapiņas košajam stāstam „Dzimtas asinis” nav līdzinieka – tas ir profesionāli pierakstīts kinoscenārijs, kura lapas papildinātas ar skicēm, paskaidrojošiem komentāriem, zīmējumiem un kadrējumiem, kādi top filmas īstenošanas procesā. Tas ne vien veicina paša lasītāja fantāziju, bet arī pieļauj jaunradi uz scenārija lapām. Ikviens var būt šīs topošās filmas līdzautors. Scenārija vēstījums atbilst ikviena jauna cilvēka lielākajai problēmai – kā tikt galā ar šo, tik ļoti nesaprotamo pasauli? Kā kļūt laimīgam sabiedrībā, kuras ideāli balstās iesīkstējušos priekšstatos par labo un ļauno? Šis ir skaudrs pieaugšanas stāsts, kura centrā ir netipisks jauns cilvēks, kas vēlas ar pasauli sadarboties, ne to lauzt. Tomēr arī tad apjaust pasaules kārtību ir ļoti grūti. Tomēr, ja esi dzīvs, tad atbilde jāmeklē.
* Slovēņu rakstnieka Ēvalda Flisara grāmatā „Alise trakajā zemē” visiem zināmā Alise pēc atgriešanās no Brīnumzemes un viņas tēvocis Lēkātājs neparastā veidā nokļūst Poterūnijā – tā ir putekļaina sala okeāna vidū, kuras iemītnieki iztērējuši visus dabas resursus, izņemot mālam līdzīgo materiālu potiju. Lai galvaspilsēta Potingtona neiegrūtu tukšumā, kas veidojas zem tās pamatiem, ir nepieciešams aizvien vairāk atbalsta kolonnu, kuras tiek celtas no sadauzītiem potija izstrādājumiem. Alises tēvocis Lēkātājs, kurš ir ekonomisko problēmu risināšanas konsultants, tiek nolīgts, lai noturētu Poterūniju virs jūras līmeņa, un abiem sākas galvu reibinoši un, maigi sakot, neticami piedzīvojumi. Hanas Tintoras ilustrācijas. No slovēņu valodas tulkojusi Māra Gredzena. Literārā redaktore Velga Polinska. Korektori Dzintra Ludborža un Alnis Auziņš.
* Agneses Rutkēvičas eseju krājums „Skumjais laikmets” par mākslu, cilvēkiem un dzīvi iedvesmo ļaut savā dzīvē ienākt mākslai un kultūrai. Tā ir grāmata, kas veicina domāšanu un interesi par mākslas parādībām un procesiem kultūrā. Lasot Rutkēvičas sarakstītās esejas, saproti, ka vislielākā kļūda ir atdalīt mākslu no dzīves. Dzīve un māksla ir viens. Šis eseju krājums ir ne tikai poētisks, bet arī personisks iekšējs novērojums un laikmeta noskaņojuma fiksējums. Svarīga liecība par šo laiku šajā steidzīgajā laikmetā. Pēcvārdu uzrakstījis Dailes teātra aktieris Mārtiņš Meiers. Grāmatas dizainere ir Anna Aizsilniece, fotogrāfs Jānis Deinats, literārais redaktors Jānis Elsbergs.
* Poļu rakstnieces Joannas Rudņanskas grāmatā “Brigitas kaķenīte” aplūkoti Otrā pasaules kara notikumi ar bērna acīm. Brigitai un viņas ģimenei jādodas uz geto, un viņas kaķenīte pagaidām nokļūst pie sešgadīgās Helēnas. Meitene un viņas kaķis ir liecinieki tam, kā „karš visu pārvērš”, pirmām kārtām jau cilvēku attiecības. Grāmata šķiet vienkārša, taču ir pārsteidzoši dziļa, bagāta ar metaforām. Grāmatas auditorija ir bērni no 13 gadu vecuma, tomēr arī bērnu vecākiem šo grāmatu būtu ieteicams izlasīt, jo šodienas notikumi rāda, ka pieaugušie no vēsturē pieļautajām kļūdām ne visai vēlas mācīties. Grāmatu tulkojusi Ina Strautniece, ilustrējusi poļu māksliniece Eva Mendreka. Vāka dizains Rute Marta Jansone.
P.–P.: 11.00–18.00
