* Slovēņu rakstnieces Janas Baueres grāmata „Mežlaumiņa Baigajā biezoknī” ir stāsts par mazliet mežonīgo mežlaumiņu, kurai uz galvas ir žuburi, bet sirdī – drosme, kas robežojas ar nekaunību. Kādu dienu viņa negaidīti ierodas Baigajā biezoknī – vienkārši nokrīt no debesīm tējkannā, kas pārvietojas pa gaisu, iekarināta balonā. Ezis, vāverīte, pūce, susuris, lācis un pārējie Baigā biezokņa iemītnieki iesākumā nezina, kā tikt galā ar nevaldāmo mežlaumiņu, tomēr galu galā viņi kļūst par labiem draugiem. Ilustrācijas Kerolaina Tova. No slovēņu valodas tulkojusi Māra Gredzena un Marika Rozenberga, korektore Dina Beikmane, makets Baiba Grīna.
* Janas Baueres sērijas otrajā grāmatā „Mežlaumiņa un trakā ziema” darbība notiek ziemā, un tās varoņiem jātiek galā ar gluži cilvēciskām likstām – māņticību, šaubām, greizsirdību un gļēvumu. Mežlaumiņa satiek Briesmoņu briesmoni un varaskāro vāverīti sarkanā platmalē. Izrādās, ka burvju zvaniņš spēj uzburt melleņu pīrāgu, bet nolādētais akmens nemaz nav bīstams, kamēr vien to kāds nav pacēlis. Ilustrācijas Kerolaina Tova. No slovēņu valodas tulkojusi Māra Gredzena un Marika Rozenberga, korektore Dina Beikmane, makets Baiba Grīna.
* Horvātu rakstnieces Ivas Bezinovičas-Heidonas grāmatā „Mana vecmāmiņa mani nepazīst” atainotas attiecības starp Emmu un viņas vecmāmiņu Zrinku, kura strauji sāk aizmirst cilvēkus un notikumus. Agrāk vecmāmiņa Emmai vienmēr atbildēja: „Labi!” – un viņas devās pārgājienos un nakšņoja teltī, skrēja un brauca ar riteņiem, peldējās jūrā, ierīkoja slēpņus un būvēja mājiņas kukaiņiem, zīmēja komiksus, rakstīja pasakas. Vecmāmiņa visu zināja, visu varēja! Līdz kādu dienu vairs nevarēja. Šis aizkustinošais stāsts var kļūt par labu palīgu sarunai ar bērniem par vecumu, mirstību un mūžīgo mīlestību. Ilustrācijas Hana Tintora. No horvātu valodas tulkojusi Santa Domijana-Zviedre. Redaktors Jānis Elsbergs, korektors Alnis Auziņš. Dizains Ana Vujasiča.
* Slovēņu rakstnieka Vinko Mēderndorfera romāns jauniešiem „Sirds plaukstā” stāsta par meiteni Niku, kas uzsākusi mācības astotajā klasē jaunā skolā un kurai ir noslēpumi, ko viņa cītīgi sargā no saviem klasesbiedriem. Nikas dzīvē ir kāds, kas, viņasprāt, pavisam noteikti nedrīkst iepazīties ar viņas jaunajiem draugiem. Autoram izdevies atrast veidu, kā runāt ar lasītāju par smagu tematu – īpašajiem bērniem –, priekšplānā tomēr izvirzot jauniešiem aktuālas tēmas: skolas un ģimenes dzīvi, draudzību, emocionālo pasauli un vēlmi būt pieņemtam. Tas ir gaišs un cilvēcīgs stāsts, kas aizkustinās ikvienu. No slovēņu valodas tulkojusi Māra Gredzena. Literārā redaktore Velga Polinska. Dizains Anna Aizsilniece. Vāka ilustrācija Lote Vilma.
* Poļu rakstnieces Joannas Rudņanskas grāmatā “Brigitas kaķenīte” aplūkoti Otrā pasaules kara notikumi ar bērna acīm. Brigitai un viņas ģimenei jādodas uz geto, un viņas kaķenīte pagaidām nokļūst pie sešgadīgās Helēnas. Meitene un viņas kaķis ir liecinieki tam, kā „karš visu pārvērš”, pirmām kārtām jau cilvēku attiecības. Grāmata šķiet vienkārša, taču ir pārsteidzoši dziļa, bagāta ar metaforām. Grāmatas auditorija ir bērni no 13 gadu vecuma, tomēr arī bērnu vecākiem šo grāmatu būtu ieteicams izlasīt, jo šodienas notikumi rāda, ka pieaugušie no vēsturē pieļautajām kļūdām ne visai vēlas mācīties. Grāmatā pausto humānisma ideju aktualitāte joprojām nav zudusi. Grāmatu tulkojusi Ina Strautniece, ilustrējusi poļu māksliniece Eva Mendreka. Vāka dizains Rute Marta Jansone.
P.–P.: 11.00–18.00
