Agneses Rutkēvičas esejās sastopamies gan ar latviešiem nozīmīgām personībām, gan pasaules dižgariem – Jāni Ziemeļnieku, Raini, Aspaziju, Imantu Ziedoni, Žanu Polu Sartru, Josifu Brodski, Brēgelu, Vāgneru un citiem. Rakstnieku, mākslinieku un domātāju dzīves nebeidzas ar viņu aiziešanu, viņu darbi un idejas paliek dzīvot mums līdzās, turpina mūs ietekmēt un bagātināt – ja vien mēs vēlamies ar tiem veidot dialogu. Esejas mūs aizved arī uz dažādām pilsētām – Parīzi, Prāgu, Krakovu, kā arī uz pavisam nezināmām vietām tepat Latvijā. Vientulība kā mūsu laikmeta sajūtas epicentrs caurvij šo eseju krājumu.
Agneses Rutkēvičas esejas par mākslu, cilvēkiem un dzīvi, apkopotas vienā krājumā, iedvesmo ļaut savā dzīvē ienākt mākslai un kultūrai. Tā ir grāmata, kas veicina domāšanu un interesi par mākslas parādībām un procesiem kultūrā. Lasot viņas sarakstītās esejas, saproti, ka vislielākā kļūda ir atdalīt mākslu no dzīves. Dzīve un māksla ir viens. Šis eseju krājums ir ne tikai poētisks, bet arī personisks iekšējs novērojums un laikmeta noskaņojuma fiksējums. Svarīga liecība par šo laiku šajā steidzīgajā laikmetā.
Agnese Rutkēviča (1988) ir latviešu dzejniece un dramaturģe. Līdz šim izdotas divas dzejas grāmatas – “Jaunā Vāgnera klusēšana” (ar pseidonīmu Anna Foma, Mansards 2012; krājums nominēts kā labākais debijas darbs latviešu literatūras gada balvai) un “Vietām cilvēki” (Jāņa Rozes apgāds, 2020). Agnese raksta stāstus un lugas, kuras iestudētas Latvijas un ārvalstu teātros. Luga “Dukši” iestudēta Jaunajā Rīgas teātrī (režisors Gatis Šmits, 2013). Spēlējusi arī teātra izrādēs Valmieras drāmas un Jaunajā Rīgas teātrī. Dzeja tulkota angļu, vācu, lietuviešu, igauņu un citās valodās.
Eseju krājumam pēcvārdu uzrakstījis Valmieras Drāmas teātra aktieris Mārtiņš Meiers. Grāmatas dizainere ir Anna Aizsilniece, tās veidošanā piedalījies arī fotogrāfs Jānis Deinats un literārais redaktors Jānis Elsbergs.