„Lapsēns blēdis”, „Baltie skursteņslauķi”, „Sīpoliņa piedzīvojumi”, „Pauks un Šmauks”, „Buratino piedzīvojumi”, „Pepija Garzeķe”, „Ronja – laupītāja meita”, „Īkstīte”, „Sniega karaliene” – tās ir tikai dažas no plaši pazīstamām leļļu teātru izrādēm, kurām dziesmu tekstus sarakstījis latviešu dramaturgs, dziesmu tekstu autors, režisors, scenārists un pedagogs Valdis Pavlovskis. Šajā grāmatā apkopoti zināmāko dziesmu teksti, kas lasāmi kā dzejoļi par izrāžu pasaku tēliem, bet ar kvadrātkodu palīdzību varat noklausīties arī lielu daļu kā dziesmas – tās iedziedājuši aktieri un dziedātāji. Grāmata dod iespēju vecākiem un vecvecākiem atcerēties bērnu izrādēs skanējušās dziesmas un mācīt tās tālāk nākamajai teātra apmeklētāju paaudzei.
Grāmatas ilustrāciju autore Luīze Gulbe iedziļinājusies leļļu un bērnu lugu dažādajos veidos, un ilustrācijas ļauj ne tikai sekot līdzi mīļi uzzīmēto varoņu gaitām, bet arī vizuāli atpazīt un iepazīt izrāžu daudzveidību (klasiskās lelles, marionetes, maskas, itāļu dell’arte, aktieri uz skatuves utt.).
Valdis Pavlovskis (1959) ir vairāk nekā 50 iestudējumu režisors Latvijas Leļļu teātrī (1982–2022), viņa leļļu un bērnu lugas iestudētas vairāk nekā 80 profesionālos teātros Latvijā, Ukrainā, Polijā, Vācijā, Bulgārijā, Moldovā un citur.
Vāka un grāmatas ilustrāciju autore Luīze Gulbe.
Dizains Rute Marta Jansone.
Korektors Alnis Auziņš.
Grāmata iespiesta SIA „Jelgavas tipogrāfija”.
Kārlis Skalbe (1879–1945) bija tautā iemīļots latviešu dzejnieks, rakstnieks un politiķis. Latviešu literatūras vēsturē īpaši nozīmīgas ir viņa literārās pasakas, no kurām populārākā ir „Kaķīša dzirnavas”. Kārlis Skalbe tiek dēvēts par „pasaku ķēniņu” un savās pasakās uzsver garīgā spēka nozīmi pasaules pārveidošanā, noliedzot naidu un vardarbību.
Šī grāmata, kurā Skalbes pasaka ir lasāma gan latviešu, gan krievu valodā, noderēs tiem, kuri mācās latviešu valodu, kā arī latviešu valodas skolotājiem.
Grāmatas pēcvārdā tulkotāja Olga Pētersone raksta: „Kārļa Skalbes kaķītis pasaulē nāca 1913. gadā. Kopā ar savu autoru un lasītājiem viņš piedzīvojis revolūcijas un karus, politisku režīmu maiņas, emigrāciju, izsūtīšanas, brīvības zaudēšanu un tās atgūšanu. Bet 2008. gadā viņš iekļuva Latvijas kultūras kanonā. Es viņu ievietotu arī kādā Vispasaules slaveno literāro kaķu goda kanonā, kurā mitinās Šarla Pero runcis zābakos, Ernsta Teodora Amadeja Hofmaņa runcis Muris, Lūisa Kerola Češīras Kaķis un Mihaila Bulgakova kaķis Begemots. Tur mūsu Kārļa Skalbes kaķītim melderim būtu īstā vieta.”
Olga Pētersone šo tulkojumu veltījusi saviem draugiem – „mūsu pagalma brīvajiem kaķīšiem (Matvejam, Pūkainītim, Baterflajam, Maskai, Kliņģerastei, Šokolādītei), kā arī visiem pamestajiem kaķiem, kuri neatriebjas saviem pāridarītājiem, nepiemin ļaunu un nodevību, bet māca mums pacietību, izturību un sirdsgudrību, pretī gaidot tikai nedaudz ēdiena un dvēseles siltuma. Kaut ikviens bezpajumtes kaķītis atrastu sev draugu un mājas!”
Tulkojums krievu valodā Olga Pētersone.
Krievu valodas redaktore Lina Ovčiņņikova.
Krievu valodas korektore Aleksandra Roščina.
Latviešu valodas korektore Sandra Dambiniece.
Ilustrāciju autore Olga Jakubovska.
Dizains Rute Marta Jansone.
Grāmata iespiesta SIA „Jelgavas tipogrāfija”.
Grāmatas tulkojumu atbalsta AKKA/LAA.
Kādā saulainā pavasara dienā Jūrmalas pirmsskolas izglītības iestāde „Bitīte” sāka padziļināti pētīt pieneņu dzīves ciklu. Šis bērnudārzs dzīvo kā puķu pļavā – katrai grupiņai ir kāda zieda nosaukums –, tāpēc skolotāja Andra kopā ar rudzupuķēniem uzsāka radoši izzinošu piedzīvojumu mēneša garumā. Bērni pētīja, stādīja, vēroja, zīmēja, līmēja, krāsoja, veidoja, uzdeva jautājumus, meklēja atbildes un sajūsmināti vakaros dalījās piedzīvotajā ar mājiniekiem. Būdama ļoti talantīga, mīļa, sirsnīga un idejām bagāta, skolotāja Andra ne tikai prata ieinteresēt un aizraut savus audzēkņus, bet arī kopā ar mazo dēliņu Leo sašuva Pienenes lelli, pierakstīja Pienenes piedzīvojumus un pārdomas, kā arī stāstu notikumus paspilgtināja ar pašzīmētām ilustrācijām.
Vērojot aizrautīgo darbošanos, kļuva skaidrs – ar Pieneni ir jāiepazīstina plašāka publika. Tā radās grāmata, kurā ikviens mazais lasītājs var:
• no rīta pildīt praktiskos uzdevumus tepat grāmatas lappusēs vai ārpus tām,
• vakarā izlasīt Pienenes stāstiņu,
• pirms miega ar mammu vai tēti pārrunāt jautājumus, kurus atradīsiet pēc katra stāsta.
Grāmatā ir gandrīz tikpat daudz atvērumu, cik mēnesī dienu, bet, protams, uzdevumus var pildīt jebkurā secībā un laikā.
Nu arī jums ir iespēja kopā ar Pieneni jēgpilni un sirsnīgi piepildīt ģimenes brīvbrīžus, iepazīt dabu, pasauli, nemanot mācīties un veidot ko ļoti personisku un unikālu. Lai izdodas!
Koncepta līdzautore, dziesmas mūzikas un teksta autore Ilona Pāvule-Vītola.
Redaktore Gita Sloka.
Korektors Alnis Auziņš.
Vāka un grāmatas dizains, tehniskās ilustrācijas Rute Marta Jansone.
Attēlu apstrāde Laura Pika.
Grāmata iespiesta SIA „Jelgavas tipogrāfija”.
Jaunzēlandes rakstniece Eleonora Katone (dz. 1985) par romānu „Spīdekļi” 2013. gadā saņēma Bukera balvu un tolaik bija jaunākā šīs prestižās balvas saņēmēja (viņai bija 28 gadi). „„Spīdekļi” ir brīnišķīgs romāns. Tas ir strukturāli sarežģīts un izraisa atkarību, bet tā uzburtā alkatības un zelta pasaule ir maģiska. Šī darba briedums jūtams ik teikumā. Jūs pārsteigs tā inteliģence un skaistums,” par grāmatu izteicās Bukera balvas žūrijas priekšsēdētājs Roberts Makfārleins.
„Spīdekļi” ir vēsturisks piedzīvojumu romāns ar detektīva elementiem. Tā darbība risinās 19. gadsimta otrajā pusē Jaunzēlandē zelta meklēšanas drudža laikā, un galvenie varoņi mēģina noskaidrot, kas notika kādā liktenīgā vakarā, kad savā būdā nomira vietējais dzērājs, pazuda bagāts zelta meklētājs un gadījās vēl vairāki noslēpumaini notikumi. Bet viss nav tik vienkārši. Katones romāns ir kā daudzslāņains prāta mežģis, bet rūpīgi izstrādātājiem personāžiem visiem ir kas slēpjams.
„Līdztekus spraigajam darbības pavedienam autore virtuozi apspēlē astroloģijas galveno principu: kas notiek kosmosā, tas atspoguļojas uz zemes,” vērtē sertificētā astroloģe Guna Kārkliņa. „Katras nodaļas sākumā fiksēts planētu novietojums zodiakā konkrētajā laikā, galvenās darbojošās personas pārstāv gan debesu spīdekļus, kuri tiek izmantoti Rietumu astroloģijas skaidrojumos, gan 12 zodiaka zīmes, – katrs ar savu raksturu un izpausmēm. Katone vispār nozīmīgu lomu piešķīrusi skaitlim divpadsmit – romānā ir 12 nodaļas, un tā sižetu autore iegriež kā milzu riteni, kas sākumā kustas lēni, bet darbības gaitā arvien ātrāk un ātrāk. Katra nākamā nodaļa ir īsāka par iepriekšējo, it kā attēlojot Mēness dilšanu.
Taču cilvēku personībām ir daudzas šķautnes. Vai mēs esam tie, kas esam? Vai spējam mainīties atkarībā no apstākļiem? Kādas dzīles slēpj mūsu dvēseles? Astroloģijā nekas nav kā akmenī iecirsts. Tas spilgti parādās Annas Veterelas un Emerija Steinsa mīlas stāstā. Rietumu astroloģijā tradicionāli pieņemts uzskatīt, ka Saule nes vīrišķo, bet Mēness – sievišķo enerģiju. Sākumā romāna varoņi Anna un Emerijs iemieso šo lietu kārtību, taču sižeta gaitā samainās vietām, jo patiesībā katrā cilvēkā ir gan sievišķā, gan vīrišķā būtība.
No astroloģiskā skatpunkta romāna intriga vēsta: nekas nav nejauši. Bet aizraujošais sižets ievelk sevī neatkarīgi no tā – interesē vai neinteresē astroloģija.”
No angļu valodas tulkojusi Māra Rūmniece.
Redaktors Alnis Auziņš.
Mākslinieks Rauls Liepiņš.
Grāmata iespiesta SIA “Jelgavas tipogrāfija”.
Grāmatas izdošanu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds.
P.–P.: 11.00–18.00
