Viens no jaunākajiem itāļu kino literatūras darbiem, atzinību guvušā rakstnieka Frančesko Pikolo „Skaistais apjukums. Fellīni un Viskonti gads” (La bella confusione. L’anno di Fellini e Visconti, 2023) dod iespēju lasītājiem ne tikai ieskatīties filmēšanas laukumu aizkulisēs un sekot divu izcilu filmu tapšanas procesam, bet arī tikt ievilktiem diskusijā par 20. gadsimta 60. gadu Itāliju, kurā kultūra joprojām ir politiska un kurā valda ideoloģiska spriedze.
Prestižo „Viareggio” balvu par dokumentālo literatūru ieguvusī grāmata ir veltīta diviem itāļu kino milžiem, Federiko Fellīni un Lukīno Viskonti, kuri 1963. gadā reizē uzņēma savus meistardarbus – filmas „8½”un „Gepards”. Frančesko Pikolo kā detektīvs dzen rokā personības un epizodes, kas veidojušas Itālijas un pasaules kino vēsturi. Viņš grāmatu, kurā aprakstīti gan kinoindustrijas triki, gan režisoru kaprīzes, sarakstījis, gūstot informāciju no vēstulēm, filmām, pierakstiem, dienasgrāmatām, intervijām, tenkām un liecībām, bet galveno iedvesmas avotu radis sarunā ar aktrisi Klaudiju Kardināli, kura 1963. gada vasaru pavadīja starp „8½” un „Geparda” filmēšanas laukumiem.
Itāļu rakstnieks Frančesko Pikolo (Francesco Piccolo, 1964) pazīstams arī kā godalgots filmu scenārists un kino pētnieks. Viņa grāmatas „Skaistais apjukums” un „Vēlme būt kā visiem” Itālijā saņēmušas prestižas literatūras godalgas.
Grāmatu no itāļu valodas tulkojusi Līva Trektere.
„„Geparda” filmēšanas laukumā valda disciplīna un klusums, jokus aktieri apgūst pēc scenārija, un visi dzīvo bailēs iztraucēt Viskonti, kurš sagaida koncentrēšanos un negrib dzirdēt ne pīkstiena, kam nebūtu sakara ar filmu. Turpretim Fellīni filmēšanas laukumā valda juceklis. Un, ja to pārņem klusums, Fellīni sanervozējas, sakreņķējas, nespēj padomāt. Filmu viņš rada, to uzņemot, šajā haosā.”
Māksliniece Biruta Jansone jau vairāk nekā 40 gadus strādā mākslas skolās. Kopā ar vīru Jāni Robertu Jansonu dibinājusi un vadījusi Valmieras mākslas skolu, veidojusi mākslas skolu Skaņkalnes „Akmeņkalnos” un vairāk nekā 25 gadus strādājusi Mazsalacas mākslas skolā.
Strādājot mākslas skolā, ierasti bijis dot skolēniem uzdevumus, kas atraisa iztēli, iedvesmo eksperimentēt un attīstīt radošumu. Kad skolas darbs beidzies, māksliniece sākusi izdomāt uzdevumus pati sev. Līdz šim Jansone galvenokārt gleznojusi ar akvareli vai zīmējusi ar grafīta zīmuli, bet tad radusies ideja zīmēt uz melna papīra – kā eksperiments, kā izaicinājums. Izstādē varēs aplūkot zīmējumu sēriju, kas radusies laikā no 2018. līdz 2022. gadam.
Māksliniece radoši strādā kopš 1976. gada un aktīvi piedalās izstādēs Latvijā un aiz tās robežām. Viņas darbi atrodas Latvijas Mākslas fonda kolekcijā, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā, Museum Ludvig Koeln un privātpersonu kolekcijās Latvijā, Krievijā, Dānijā, Vācijā, Kanādā, Izraēlā, Francijā u.c. Par nopelniem Latvijas valsts labā 2018. gadā apbalvota ar Atzinības krustu.
P.–P.: 11.00–18.00
