Pašās jūlija beigās mākslas mīļotāji tiek aicināti uz mākslinieces Ērikas Kumerovas jaunāko gleznu izstādi „Aiz redzamā”, kas būs skatāma „Aminori” telpā. Šī personālizstāde piedāvā skatītājam iespēju gremdēties iekšējā piedzīvojumā, kas atklājas aiz redzamās realitātes sliekšņa.

Ērikas Kumerovas darbi ir vizuāli piesātināti un emocionāli daudzslāņaini. Viņas gleznas raksturo intensīva krāsu palete, unikālas līnijas un intuitīvi veidotas formas, kas balansē starp abstrakciju un atpazīstamību. Katrs audekls kļūst par aicinājumu skatītājam uztvert ne tikai redzamo un vielisko, bet arī to, kas slēpjas aiz tā, – sajūtas, nojausmu, vibrācijas, skatītāja personīgās atmiņas un nākotnes vīzijas.

Nosaukums „Aiz redzamā” atklāj izstādes mērķi – skatītājs tiek aicināts ne tikai tvert mākslas darbus vizuāli, bet mēģināt sajust to, kas atrodas ārpus redzamā un nav skaidri definējams.

„Mani interesē tas neredzamais slānis – izjūtas, domas, klusie impulsi, kas nav noformulējami, bet tomēr dzīvo katrā no mums. Abstraktā māksla dod brīvību šo slāni izpaust – bez robežām, bez ilustratīva attēlojuma, bet ar pilnu emocionālo spēku,” saka māksliniece. „Tā ir mana valoda, es mīlu dinamiskas kompozīcijas, kontrastus, garšīgu kolorītu un vienmēr atstāju vietu katra paša interpretācijai. Izstādes apmeklētājs nav tikai vērotājs, bet gan līdzradītājs, kas katrā darbā izdzīvo savu stāstu.”

Tikšanās ar mākslinieci notiks 14. augustā plkst. 18.00.

Ērika Kumerova dzimusi 1973. gadā Rīgā, izglītību ieguvusi gan Latvijā (Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļā), gan ASV (Humboldta Universitātē Kalifornijā). Latvijas Mākslinieku Savienības biedre kopš 2014. gada. Ērikai bijušas 28 personālizstādes, viņa piedalījusies vairāk nekā 45 grupu izstādēs. Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā nominante (2021) un laureāte, zelta medaļas ieguvēja (2024).

Viens no jaunākajiem itāļu kino literatūras darbiem, atzinību guvušā rakstnieka Frančesko Pikolo „Skaistais apjukums. Fellīni un Viskonti gads” (La bella confusione. L’anno di Fellini e Visconti, 2023) dod iespēju lasītājiem ne tikai ieskatīties filmēšanas laukumu aizkulisēs un sekot divu izcilu filmu tapšanas procesam, bet arī tikt ievilktiem diskusijā par 20. gadsimta 60. gadu Itāliju, kurā kultūra joprojām ir politiska un kurā valda ideoloģiska spriedze.

Prestižo „Viareggio” balvu par dokumentālo literatūru ieguvusī grāmata ir veltīta diviem itāļu kino milžiem, Federiko Fellīni un Lukīno Viskonti, kuri 1963. gadā reizē uzņēma savus meistardarbus – filmas „8½”un „Gepards”. Frančesko Pikolo kā detektīvs dzen rokā personības un epizodes, kas veidojušas Itālijas un pasaules kino vēsturi. Viņš grāmatu, kurā aprakstīti gan kinoindustrijas triki, gan režisoru kaprīzes, sarakstījis, gūstot informāciju no vēstulēm, filmām, pierakstiem, dienasgrāmatām, intervijām, tenkām un liecībām, bet galveno iedvesmas avotu radis sarunā ar aktrisi Klaudiju Kardināli, kura 1963. gada vasaru pavadīja starp „8½” un „Geparda” filmēšanas laukumiem.

Itāļu rakstnieks Frančesko Pikolo (Francesco Piccolo, 1964) pazīstams arī kā godalgots filmu scenārists un kino pētnieks. Viņa grāmatas „Skaistais apjukums” un „Vēlme būt kā visiem” Itālijā saņēmušas prestižas literatūras godalgas.

Grāmatu no itāļu valodas tulkojusi Līva Trektere.

„„Geparda” filmēšanas laukumā valda disciplīna un klusums, jokus aktieri apgūst pēc scenārija, un visi dzīvo bailēs iztraucēt Viskonti, kurš sagaida koncentrēšanos un negrib dzirdēt ne pīkstiena, kam nebūtu sakara ar filmu. Turpretim Fellīni filmēšanas laukumā valda juceklis. Un, ja to pārņem klusums, Fellīni sanervozējas, sakreņķējas, nespēj padomāt. Filmu viņš rada, to uzņemot, šajā haosā.”