Dzejnieku dzīvesbiedru kopkrājumi latviešu dzejas vēsturē ir retums. Šī grāmata ir īpaša ar to, ka poētiskā paplašinājumā atklāj divu personību – dzīvu cilvēku un dzejnieku – attiecību mijiedarbi, jūtu virsotnes un aizas. Krājuma „Sudraba tagadnes tilts” dzejoļi dzīvo gan paralēlā divbalsībā, gan veido dialogu, gan uz klusuma robežas ieklausās pašas esības bezdibenīgajā skanējumā. Tieši mīlestība šķietamajam dzīves fona troksnim piešķir jēgu… Grāmatas pamatu veido dzejoļi, kas tapuši pēdējos gados, taču ilgāka laika jūtu dinamikas atklāsmei ir atlasīti arī daži senāki darbi, to skaitā jau agrākos krājumos iekļautie. Zane Daugule un Māris Salējs ir spilgti dzejnieki ar savu, īpašu rokrakstu, taču ar lielisku poētisko tembru saskanību un organisku valodas melodijas izjūtu, un tas ļauj šo krājumu izbaudīt kā vienu veselumu.

Zane Daugule (1973) ir dziesminiece, dzejniece, redaktore, divu dzejas krājumu autore.

Māris Salējs (1971) ir dzejnieks, atdzejotājs, tulkotājs, redaktors, literatūrzinātnieks, piecu dzejas krājumu autors, Annas Dagdas prēmijas (2001), Polijas Kultūras ministrijas medaļas „Par nopelniem Polijas kultūras labā” (2009), Latvijas Literatūras gada balvas (2012), Ojāra Vācieša prēmijas (2016), Polijas Republikas Nopelnu Zelta krusta (2023) un citu apbalvojumu laureāts.

Grāmatas redaktore Jana Egle. Korektors Alnis Auziņš.

Grāmatas vāka un dizaina autore Anna Aizsilniece.

2025. gadu sāksim ar ļoti īpašu grāmatu – latviešu tēlnieces Ēvī Upenieces (1925–2024) atmiņu stāstiem „No Sarkandaugavas līdz Havanai”, ko vairāku gadu garumā uzklausījusi un sakārtojusi Marika Rozenberga.

Grāmatā apkopoti Ēvī atmiņu stāsti par bērnību, jaunību, studijām Latvijas Mākslas akadēmijā un ceļojumiem, kas bijuši nozīmīgi viņas daiļrades iedvesmotāji. Zinātkāre, alkas pēc skaistuma un mīlestība uz mākslu bija Ēvī galvenais dzinulis, kam pateicoties viņai izdevās apskatīt pasaules mākslas vērtības pat par spīti „dzelzs priekškaram”, kas tolaik nodalīja PSRS pilsoņus no kapitālistiskajām valstīm. Ēvī atmiņas sniedz ieskatu izcilās tēlnieces dzīves līkločos, stāstījumā pieminēti arī viņas laikabiedri – latviešu mākslinieki un kultūras darbinieki.

Ēvī veidotie portreti glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kā arī muzejos ārpus Latvijas. 2021. gadā viņa tika apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni, savukārt Ādažu novada pašvaldība Upeniecei piešķīra titulu „Goda ādažnieks”.

Nav apstrīdama Ēvī Upenieces kā tēlnieces atstātā kultūras mantojuma vērtība, bet tikpat vērtīgs ir arī viņas nodzīvotais mūžs un dzīvesziņa.

Netipiski memuāriem šo grāmatu ilustrē nevis fotomateriāli, bet mākslinieces Baibas Baibas ilustrācijas.

Grāmatas redaktore Inita Saulīte-Zandere. Grāmatas iekārtojums Egils Mednis.

Grāmatas tapšanu un iznākšanu atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds, studenšu korporācija „Spīdola”, Ādažu novada pašvaldība, kā arī privāti ziedotāji.

28. janvāra vakarā atklāsim Viļņa Heinrihsona izstādi „Koku stāsti”. Darbos, kas veidoti dažādās tehnikās, kā arī tiem pievienotajos literāros tekstos mākslinieks reflektē par norisēm dabā, kurām ir tik daudz kopīga ar norisēm cilvēku dzīvē.

„No tumšiem pazemes avotiem, caur sakņu stiegrotiem pinumiem, ap serdi savītām taciņām, no stumbeņu strupceļiem vairoties, nekad uz leju nepaskatoties, skrien griba izaugt uz gaismu atveroties.”

Izstāde būs aplūkojama līdz pat marta beigām – tā kopā ar šo izstādi sagaidīsim pavasari!

Vilnis Heinrihsons 1984. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu. Mākslinieks regulāri rīko gan personālizstādes, gan piedalās grupu izstādēs. Heinrihsons ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs un arī pieredzes bagāts pedagogs Māras Muižnieces Rīgas Mākslas skolā.