Izstādi veido pavisam jauni mākslinieka Ata Jākobsona darbi, pārsvarā pasteļu gleznojumi, kas veltīti saulgriežu laikam.

„Caur šiem darbiem vēlos attēlot gaismas un mīlestības frekvenci, telpu, kas ir reizē ārpus vai viņpus, iekšpus visa,” saka gleznotājs. „Radot šos darbus nomierināta prāta stāvoklī, atrodoties sava veida dziļā meditācijā, nonāku harmonizētā telpā. Pieslēdzoties tai ar visu apziņu, notiek sava veida pārnese vai pieredzes piefiksēšana un materializēšana fiziskajā plānā caur mākslas darba radīšanas aktu. Šis process ir iedvesmojošs, nomierinošs, pacilājošs, sazemējošs, dziedinošs un attīrošs. Mani darbi kļūst par piezīmēm un atgādinājumu par šo transcendentālo telpu, un, iespējams, tie darbojas kā portāli ar iespēju nonākt atpakaļ šajā stāvoklī.”

Jākobsona pasteļi ieved skatītāju pasaulē, kur valda gaisma, harmonija un radošas enerģijas plūsma. Par savu dvēseļu radinieci glezniecībā Jākobsons sauc zviedru abstrakto gleznotāju un mistiķi Hilmu af Klintu, kas savos darbos vizualizē neredzamo pasauli.

Atis Jākobsons (1985) ieguvis maģistra grādu glezniecībā Latvijas Mākslas akadēmijā 2010. gadā. Studējis glezniecību Erasmus apmaiņas programmas ietvaros arī Mančestras Metropolitēna universitātē Apvienotajā Karalistē. Agrāk absolvējis Vides dizaina nodaļu Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Piedalās izstādēs kopš 2006. gada. Vairākkārt nominēts Purvīša balvai – 2012., 2015., 2017. gadā par izstādi „Darknight of The Soul” un 2019. gadā par personālizstādi Padures muižā. Par izstādi „Dark Matter” 2015. gadā nominēts arī balvai „Kilograms kultūras”.

Šis gads māksliniekam bijis ļoti aktīvs – neskaitot dalību grupu izstādēs, viņš sarīkojis arī trīs personālizstādes. Kopumā ņemot, izstāde „Izgaismotie” būs Jākobsona 18. personālizstāde.

Izstāde būs apskatāma līdz 25. janvārim.

Ieeja bez maksas.

Šogad Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras veidotajam kalendāram aprit desmitā dzimšanas diena! Desmit gadu laikā kalendāra grafikas ir veidojuši Grafikas katedras studenti, kuri nu jau kļuvuši par atzītiem māksliniekiem Latvijā un pasaulē. Pirmais „Grafiķu kalendārs” iznāca vien 25 eksemplāru tirāžā un nu jau kļuvis par bibliogrāfisku retumu, arī nākamie kalendāri nebija nopērkami, bet jau sesto gadu kalendārs iepriecina ikvienu grafikas mākslas mīļotāju, radot īpašu un neatkārtojamu noskaņu visa gada garumā.

2025. gada „Grafiķu kalendāra” vāku veidojusi Beāte Aizkalna, bet mēnešu grafikas – Ilze Annemarija Jankevica, Ieva Jurjāne, Ulrika Kiršteina, Arta Rolanda Laicāne, Ieva Sarksņa, Toms Gabriels Tauriņš, Luīze Gulbe, Katerina Gončarenko, Elīna Skrapce, Madara Dūka, Karlīna Anna Dzene, Valērija Sosova. 

Jubilejas gadā katedras pasniedzēji bija sagatavojuši studentiem vizuālus pavedienus katra mēneša grafikas izveidei, kas simboliski parāda akadēmiskā procesa būtību, kurā pasniedzēji piedāvā sākumpunktus studentu izaugsmei. Kalendārā aplūkojams plašs grafikas tehniku spektrs – oforts, sietspiede, litogrāfija, sausā adata, linogriezums u. c., parādot grafikas mākslas daudzveidību. Klasiski melnbalti darbi mijas ar spilgtiem un krāsainiem, apgāžot ierasto asociāciju par grafiku kā tikai melnbaltu mākslas formu. Tikpat dažādas ir arī jauno mākslinieku domāšanas formas – no izteikti konceptuāliem risinājumumiem līdz asprātīgiem vēstījumiem. 

2025. gada kalendāra oriģināldarbu un agrāk izdoto kalendāru izstāde, kuru iekārtoja Patrīcija Māra Vilsone, Luīze Gulbe un Mārtiņš Dziļums, būs aplūkojama līdz 18. decembrim. Ieeja bez maksas.

Plakāta autore – Emīlija Grīnberga.

Izstādi organizē Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedra.

Grafiķu kalendāru 2025. gadam būs iespējams iegādāties „Aminori”, LMA mākslas tirgū „Jaunmarka”, mākslas preču veikalā „Vilhelms” un galerijā „Istaba”.

Izstādi un kalendāru atbalsta: AS „Antalis”, SIA „Arctic Paper”, AS „Latvijas Finieris”, SIA „Jelgavas tipogrāfija”.

Ideja izstādes „Parks” tēmai māksliniekam Kristapam Priedem radusies, iedvesmojoties no arhitektūras kritiķa Venta Vīnberga esejas „Geji Rīgas parkos”, kas bija publicēta Latvijas Nacionālās bibliotēkas izdevumā „No Arkādijas līdz Marsam” (2023). Izstādē Priede pievēršas parku sociālajai un simboliskajai nozīmei, kā arī to vizuālajai interpretācijai mūsdienu kontekstā.

Parkiem vēsturiski bijusi nozīmīga loma geju dzīvē, kalpojot par vietu, kur iepazīties, veidot kontaktus un izrādīt pretestību sabiedrības uzspiestajām normām. Parku loma laika gaitā ir mainījusies, atspoguļojot plašākas izmaiņas sabiedrības attieksmē pret LGBTQ+ identitāti, taču parki joprojām ir galvenās vietas geju kopienas kultūrvēsturiskajā ainavā.

„Literatūrā, kino un mākslā parki bieži attēloti kā nozīmīgas vietas geju dzīvē, aplūkojot un pētot noslēpumainības, riska, vēlmes un kopienas tēmas, atspoguļojot sarežģītās attiecības starp gejiem un sabiedrisko telpu,” stāsta Kristaps Priede. „Dažos parkos pasaulē, kas zināmi kā krūzinga vietas, novietotas piemiņas plāksnes vai izveidoti memoriāli. Piemēram, Ņujorkā Kristofera parkā un ielā netālu no „Stonewall Inn” geju bāra, kur 1969. gada jūnijā notika piecu dienu ilgas sadursmes ar policiju, izveidots šim notikumam veltīts tēlniecības objekts. Berlīnē izveidots memoriāls, kas godina nacisma laikā vajāto un nogalināto homoseksuāļu piemiņu. Savukārt Mančesterā, parkā pie Kanāla ielas (Canal Street), izveidota skulptūra angļu ģeniālā matemātiķa un datorzinātnes pamatlicēja Alana Tjūringa piemiņai.”

Izstādē „Parks” apskatāmas 12 jauktā tehnikā radītas gleznas, kurās Kristaps Priede dabas abstrakcijas savienojis ar atpazīstamu vides elementu fotogrāfijām un mākslīgā intelekta ģenerētiem tēliem.

Kristaps Priede (1990) studējis Latvijas Mākslas akadēmijā, ieguvis maģistra grādu Glezniecības (2017) un Tēlniecības (2021) apakšnozarēs. Ieguvis maģistra grādu nozarē „Māksla publiskajā sfērā” Lucernas Lietišķo zinātņu un mākslas universitātē Šveicē (2020). Papildinājis zināšanas arī citviet Šveicē un Lielbritānijā. Piedalās izstādēs kopš 2011. gada. Sarīkojis vairāk nekā desmit personālizstādes Latvijā un ārvalstīs – Lielbritānijā, Šveicē, Ķīnā. Piedalījies rezidencēs Šveicē, Islandē, Singapūrā un ASV. „SEB stipendijas glezniecībā” laureāts 2017. gadā. Ieguvis vairākus apbalvojumus, tostarp, otro vietu Latvijas Bankas rīkotajā konkursā par novatorisku dizainu Latvijas gada monētai 2018. gadā. 

Izstāde būs apskatāma līdz 26.novembrim. Ieeja bez maksas.