Zane Daugule, Māris Salējs „Sudraba tagadnes tilts”

Dzejnieku dzīvesbiedru kopkrājumi latviešu dzejas vēsturē ir retums. Šī grāmata ir īpaša ar to, ka poētiskā paplašinājumā atklāj divu personību – dzīvu cilvēku un dzejnieku – attiecību mijiedarbi, jūtu virsotnes un aizas. Krājuma „Sudraba tagadnes tilts” dzejoļi dzīvo gan paralēlā divbalsībā, gan veido dialogu, gan uz klusuma robežas ieklausās pašas esības bezdibenīgajā skanējumā. Tieši mīlestība šķietamajam dzīves fona troksnim piešķir jēgu… Grāmatas pamatu veido dzejoļi, kas tapuši pēdējos gados, taču ilgāka laika jūtu dinamikas atklāsmei ir atlasīti arī daži senāki darbi, to skaitā jau agrākos krājumos iekļautie. Zane Daugule un Māris Salējs ir spilgti dzejnieki ar savu, īpašu rokrakstu, taču ar lielisku poētisko tembru saskanību un organisku valodas melodijas izjūtu, un tas ļauj šo krājumu izbaudīt kā vienu veselumu.

Zane Daugule (1973) ir dziesminiece, dzejniece, redaktore, divu dzejas krājumu autore.

Māris Salējs (1971) ir dzejnieks, atdzejotājs, tulkotājs, redaktors, literatūrzinātnieks, piecu dzejas krājumu autors, Annas Dagdas prēmijas (2001), Polijas Kultūras ministrijas medaļas „Par nopelniem Polijas kultūras labā” (2009), Latvijas Literatūras gada balvas (2012), Ojāra Vācieša prēmijas (2016), Polijas Republikas Nopelnu Zelta krusta (2023) un citu apbalvojumu laureāts.

Grāmatas redaktore Jana Egle. Korektors Alnis Auziņš.

Grāmatas vāka un dizaina autore Anna Aizsilniece.

Ēvī Upeniece „No Sarkandaugavas līdz Havanai”

2025. gadu sāksim ar ļoti īpašu grāmatu – latviešu tēlnieces Ēvī Upenieces (1925–2024) atmiņu stāstiem „No Sarkandaugavas līdz Havanai”, ko vairāku gadu garumā uzklausījusi un sakārtojusi Marika Rozenberga.

Grāmatā apkopoti Ēvī atmiņu stāsti par bērnību, jaunību, studijām Latvijas Mākslas akadēmijā un ceļojumiem, kas bijuši nozīmīgi viņas daiļrades iedvesmotāji. Zinātkāre, alkas pēc skaistuma un mīlestība uz mākslu bija Ēvī galvenais dzinulis, kam pateicoties viņai izdevās apskatīt pasaules mākslas vērtības pat par spīti „dzelzs priekškaram”, kas tolaik nodalīja PSRS pilsoņus no kapitālistiskajām valstīm. Ēvī atmiņas sniedz ieskatu izcilās tēlnieces dzīves līkločos, stāstījumā pieminēti arī viņas laikabiedri – latviešu mākslinieki un kultūras darbinieki.

Ēvī veidotie portreti glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kā arī muzejos ārpus Latvijas. 2021. gadā viņa tika apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni, savukārt Ādažu novada pašvaldība Upeniecei piešķīra titulu „Goda ādažnieks”.

Nav apstrīdama Ēvī Upenieces kā tēlnieces atstātā kultūras mantojuma vērtība, bet tikpat vērtīgs ir arī viņas nodzīvotais mūžs un dzīvesziņa.

Netipiski memuāriem šo grāmatu ilustrē nevis fotomateriāli, bet mākslinieces Baibas Baibas ilustrācijas.

Grāmatas redaktore Inita Saulīte-Zandere. Grāmatas iekārtojums Egils Mednis.

Grāmatas tapšanu un iznākšanu atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds, studenšu korporācija „Spīdola”, Ādažu novada pašvaldība, kā arī privāti ziedotāji.

Vilnis Heinrihsons „Koku stāsti”

28. janvāra vakarā atklāsim Viļņa Heinrihsona izstādi „Koku stāsti”. Darbos, kas veidoti dažādās tehnikās, kā arī tiem pievienotajos literāros tekstos mākslinieks reflektē par norisēm dabā, kurām ir tik daudz kopīga ar norisēm cilvēku dzīvē.

„No tumšiem pazemes avotiem, caur sakņu stiegrotiem pinumiem, ap serdi savītām taciņām, no stumbeņu strupceļiem vairoties, nekad uz leju nepaskatoties, skrien griba izaugt uz gaismu atveroties.”

Izstāde būs aplūkojama līdz pat marta beigām – tā kopā ar šo izstādi sagaidīsim pavasari!

Vilnis Heinrihsons 1984. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu. Mākslinieks regulāri rīko gan personālizstādes, gan piedalās grupu izstādēs. Heinrihsons ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs un arī pieredzes bagāts pedagogs Māras Muižnieces Rīgas Mākslas skolā.

Izgaismotie. Ata Jākobsona izstāde

Izstādi veido pavisam jauni mākslinieka Ata Jākobsona darbi, pārsvarā pasteļu gleznojumi, kas veltīti saulgriežu laikam.

„Caur šiem darbiem vēlos attēlot gaismas un mīlestības frekvenci, telpu, kas ir reizē ārpus vai viņpus, iekšpus visa,” saka gleznotājs. „Radot šos darbus nomierināta prāta stāvoklī, atrodoties sava veida dziļā meditācijā, nonāku harmonizētā telpā. Pieslēdzoties tai ar visu apziņu, notiek sava veida pārnese vai pieredzes piefiksēšana un materializēšana fiziskajā plānā caur mākslas darba radīšanas aktu. Šis process ir iedvesmojošs, nomierinošs, pacilājošs, sazemējošs, dziedinošs un attīrošs. Mani darbi kļūst par piezīmēm un atgādinājumu par šo transcendentālo telpu, un, iespējams, tie darbojas kā portāli ar iespēju nonākt atpakaļ šajā stāvoklī.”

Jākobsona pasteļi ieved skatītāju pasaulē, kur valda gaisma, harmonija un radošas enerģijas plūsma. Par savu dvēseļu radinieci glezniecībā Jākobsons sauc zviedru abstrakto gleznotāju un mistiķi Hilmu af Klintu, kas savos darbos vizualizē neredzamo pasauli.

Atis Jākobsons (1985) ieguvis maģistra grādu glezniecībā Latvijas Mākslas akadēmijā 2010. gadā. Studējis glezniecību Erasmus apmaiņas programmas ietvaros arī Mančestras Metropolitēna universitātē Apvienotajā Karalistē. Agrāk absolvējis Vides dizaina nodaļu Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Piedalās izstādēs kopš 2006. gada. Vairākkārt nominēts Purvīša balvai – 2012., 2015., 2017. gadā par izstādi „Darknight of The Soul” un 2019. gadā par personālizstādi Padures muižā. Par izstādi „Dark Matter” 2015. gadā nominēts arī balvai „Kilograms kultūras”.

Šis gads māksliniekam bijis ļoti aktīvs – neskaitot dalību grupu izstādēs, viņš sarīkojis arī trīs personālizstādes. Kopumā ņemot, izstāde „Izgaismotie” būs Jākobsona 18. personālizstāde.

Izstāde būs apskatāma līdz 25. janvārim.

Ieeja bez maksas.

Grafiķu kalendāram – 10

Foto: Emīls Lacums

Biblihigianse

Nikolā Ozano grāmatas atvēršana Grāmatu svētkos 2024. Foto: Valters Kiršteins

Grafiķu kalendāram – 10

Šogad Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras veidotajam kalendāram aprit desmitā dzimšanas diena! Desmit gadu laikā kalendāra grafikas ir veidojuši Grafikas katedras studenti, kuri nu jau kļuvuši par atzītiem māksliniekiem Latvijā un pasaulē. Pirmais „Grafiķu kalendārs” iznāca vien 25 eksemplāru tirāžā un nu jau kļuvis par bibliogrāfisku retumu, arī nākamie kalendāri nebija nopērkami, bet jau sesto gadu kalendārs iepriecina ikvienu grafikas mākslas mīļotāju, radot īpašu un neatkārtojamu noskaņu visa gada garumā.

2025. gada „Grafiķu kalendāra” vāku veidojusi Beāte Aizkalna, bet mēnešu grafikas – Ilze Annemarija Jankevica, Ieva Jurjāne, Ulrika Kiršteina, Arta Rolanda Laicāne, Ieva Sarksņa, Toms Gabriels Tauriņš, Luīze Gulbe, Katerina Gončarenko, Elīna Skrapce, Madara Dūka, Karlīna Anna Dzene, Valērija Sosova. 

Jubilejas gadā katedras pasniedzēji bija sagatavojuši studentiem vizuālus pavedienus katra mēneša grafikas izveidei, kas simboliski parāda akadēmiskā procesa būtību, kurā pasniedzēji piedāvā sākumpunktus studentu izaugsmei. Kalendārā aplūkojams plašs grafikas tehniku spektrs – oforts, sietspiede, litogrāfija, sausā adata, linogriezums u. c., parādot grafikas mākslas daudzveidību. Klasiski melnbalti darbi mijas ar spilgtiem un krāsainiem, apgāžot ierasto asociāciju par grafiku kā tikai melnbaltu mākslas formu. Tikpat dažādas ir arī jauno mākslinieku domāšanas formas – no izteikti konceptuāliem risinājumumiem līdz asprātīgiem vēstījumiem. 

2025. gada kalendāra oriģināldarbu un agrāk izdoto kalendāru izstāde, kuru iekārtoja Patrīcija Māra Vilsone, Luīze Gulbe un Mārtiņš Dziļums, būs aplūkojama līdz 18. decembrim. Ieeja bez maksas.

Plakāta autore – Emīlija Grīnberga.

Izstādi organizē Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedra.

Grafiķu kalendāru 2025. gadam būs iespējams iegādāties „Aminori”, LMA mākslas tirgū „Jaunmarka”, mākslas preču veikalā „Vilhelms” un galerijā „Istaba”.

Izstādi un kalendāru atbalsta: AS „Antalis”, SIA „Arctic Paper”, AS „Latvijas Finieris”, SIA „Jelgavas tipogrāfija”.

Parks. Kristapa Priedes izstāde

Ideja izstādes „Parks” tēmai māksliniekam Kristapam Priedem radusies, iedvesmojoties no arhitektūras kritiķa Venta Vīnberga esejas „Geji Rīgas parkos”, kas bija publicēta Latvijas Nacionālās bibliotēkas izdevumā „No Arkādijas līdz Marsam” (2023). Izstādē Priede pievēršas parku sociālajai un simboliskajai nozīmei, kā arī to vizuālajai interpretācijai mūsdienu kontekstā.

Parkiem vēsturiski bijusi nozīmīga loma geju dzīvē, kalpojot par vietu, kur iepazīties, veidot kontaktus un izrādīt pretestību sabiedrības uzspiestajām normām. Parku loma laika gaitā ir mainījusies, atspoguļojot plašākas izmaiņas sabiedrības attieksmē pret LGBTQ+ identitāti, taču parki joprojām ir galvenās vietas geju kopienas kultūrvēsturiskajā ainavā.

„Literatūrā, kino un mākslā parki bieži attēloti kā nozīmīgas vietas geju dzīvē, aplūkojot un pētot noslēpumainības, riska, vēlmes un kopienas tēmas, atspoguļojot sarežģītās attiecības starp gejiem un sabiedrisko telpu,” stāsta Kristaps Priede. „Dažos parkos pasaulē, kas zināmi kā krūzinga vietas, novietotas piemiņas plāksnes vai izveidoti memoriāli. Piemēram, Ņujorkā Kristofera parkā un ielā netālu no „Stonewall Inn” geju bāra, kur 1969. gada jūnijā notika piecu dienu ilgas sadursmes ar policiju, izveidots šim notikumam veltīts tēlniecības objekts. Berlīnē izveidots memoriāls, kas godina nacisma laikā vajāto un nogalināto homoseksuāļu piemiņu. Savukārt Mančesterā, parkā pie Kanāla ielas (Canal Street), izveidota skulptūra angļu ģeniālā matemātiķa un datorzinātnes pamatlicēja Alana Tjūringa piemiņai.”

Izstādē „Parks” apskatāmas 12 jauktā tehnikā radītas gleznas, kurās Kristaps Priede dabas abstrakcijas savienojis ar atpazīstamu vides elementu fotogrāfijām un mākslīgā intelekta ģenerētiem tēliem.

Kristaps Priede (1990) studējis Latvijas Mākslas akadēmijā, ieguvis maģistra grādu Glezniecības (2017) un Tēlniecības (2021) apakšnozarēs. Ieguvis maģistra grādu nozarē „Māksla publiskajā sfērā” Lucernas Lietišķo zinātņu un mākslas universitātē Šveicē (2020). Papildinājis zināšanas arī citviet Šveicē un Lielbritānijā. Piedalās izstādēs kopš 2011. gada. Sarīkojis vairāk nekā desmit personālizstādes Latvijā un ārvalstīs – Lielbritānijā, Šveicē, Ķīnā. Piedalījies rezidencēs Šveicē, Islandē, Singapūrā un ASV. „SEB stipendijas glezniecībā” laureāts 2017. gadā. Ieguvis vairākus apbalvojumus, tostarp, otro vietu Latvijas Bankas rīkotajā konkursā par novatorisku dizainu Latvijas gada monētai 2018. gadā. 

Izstāde būs apskatāma līdz 26.novembrim. Ieeja bez maksas.

Dilstošais medus mēness

Andras Manfeldes dzejoļu krājuma atvēršana. Foto Valters Kiršteins

Spēļu laukums

Eduarda Miheloviča izstādes atklāšana. Foto Valters Kiršteins