Ar darbnīcu bieži vien saprotam gleznotāja studiju, bet tā var būt arī galdnieka, atslēdznieka vai pulksteņmeistara darba vieta, kur top taustāmi un lietojami priekšmeti. Jaunajā izstādē ar vienotu „darbnīcas” konceptu Kiršteins atklāsies gan kā dizainers, gan gleznotājs, savienojot divus savas mākslinieciskās darbības virzienus.
Valters Kiršteins (1967) beidza Latvijas Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļu 1995. gadā – laikā, kad Latvijas rūpniecība izbeidzās reizē ar līdzšinējo sistēmu un jaunajiem dizaineriem industrijā darba vairs nebija. Kopš tā laika Kiršteins lielākoties veidojis art design objektus, visbiežāk – konceptuālus pulksteņus, kas tapuši alumīnijā, stiklā, kokā, betonā. Taču jaunajā tūkstošgadē līdztekus trīsdimensiju objektiem izstādēs Valters Kiršteins sāka demonstrēt arī gleznas.
Kiršteina veidotajos art design objektos dominē konstruktīvas formas un paradoksāli kontrasti, pat humors. Savukārt gleznās viņš tematiski turpina darbnīcas tēmu, atainojot pašus darbgaldus, instrumetus un industriāli izgatavotus priekšmetus vai to detaļas. Reizēm gleznu motīvi ir abstrakti, lakoniskām kompozīcijām, kas balstītas krāsu kontrastos. Šajos darbos nepārprotami nolasāma mākslinieka – dizainera – profesionālā izcelsme.
„Kiršteina gleznās velti meklēt „gleznieciskumu” Latvijas glezniecībā pierastajā izpratnē,” par viņa darbiem rakstījusi mākslas zinātniece Ilze Martinsone. „Savā veidā šie darbi atgriežas simts gadus senā klasiskā modernisma sākotnē – tajos nolasāma gan krievu, gan vācu, gan franču modernās mākslas un dizaina ietekme, tieši tāpat kā šie virzieni iedvesmoja pirmos latviešu modernistus – „ekspresionistus” jeb „Rīgas grupu” – pirms simts gadiem.”
Valters Kiršteins pazīstams arī kā idejiskais līderis un organizators grupas izstādei ar koda nosaukumu „Zemūdeņu karš”, kas regulāri papildina mūsdienu mākslas telpu. Kopš 1995. gada diplomdarbu izstādes, Kiršteinam un domubiedru grupai laika gaitā izdevies to attīstīt par unikālu tradīciju. „Zemūdeņu kara” projekti notikuši dažādos formātos, dažādās telpās un ģeogrāfiskās vietās ne tikai Latvijā, bet arī Spānijā, Beļģijā un Francijā. Kā fotogrāfs un kurators kopš 2017. gada Kiršteins piedalās arī gadskārtējās „Vispārējā Gaujmalas fotoizstādes” rīkošanā.
Izstāde būs apskatāma līdz 15. jūnijam. Ieeja bez maksas.
P.–P.: 11.00–18.00
