“Vai tiešām māksla piederēja, pieder vai piederēs tautai?” – šādu jautājumu mākslas valodā uzdod mākslinieks Armīns Ozoliņš. “Darbi izstādei radīti speciāli “Aminori” telpai,” stāsta mākslinieks. “Ideja par šādas izstādes veidošanu radās pandēmijas pašizolācijas laikā, pāršķirstot savu publikāciju izgriezumu krājumu. Tā izveidojās vizuāli darbi ar uzsvaru uz tekstu un atsaucēm. Vārdi ir gan drukāti, gan šablonēti, rakstīti ar roku un griezti digitāli. Kolāžu kompozīcijās redzami mani iespaidi un iedvesmas avoti no dažādām mākslas jomām un autoriem.”

“”Aminori” galvenā darbības joma ir grāmatu izdevniecība – valoda, stāsti un teksti, tāpēc mūs ieinteresēja Armīna Ozoliņa darbs ar drukātiem materiāliem,” papildina “Aminori” kuratore Marika Rozenberga. “Tā kā Ozoliņš ir arī grāmatu iesiešanas meistars, vēlējāmies mūsu lasītājiem un izstāšu apmeklētājiem parādīt arī viņa veidotos trīs Riharda Bargā grāmatas “Nemodernās Slampes meitenes” iesējumus.”

Armīns Ozoliņš (1970) beidzis Liepājas lietišķās mākslas vidusskolas dekoratīvās noformēšanas nodaļu 1989. gadā, bet tālāk turpinājis studijas Ādas plastikas nodaļā Tallinas mākslas universitātē, kuru absolvējis 1995. gadā. Sarīkojis vairākas personālizstādes, mākslinieku grupu izstādēs piedalās kopš 1994. gada. Darbojies glezniecībā, grafikā, veidojis instalācijas un mākslas objektus, kā arī videomākslas darbus. Veidojis grāmatu grafisko dizainu, bet 2018. gadā sarīkojis oriģinālu grāmatsējumu izstādi “Jaunas vecas grāmatas”.

Aicinām satikt mākslinieku Armīnu Ozoliņu “Aminori” telpā 30. martā, galeriju akcijas “Last Thursdays” laikā no plkst. 18 līdz 22.

Izstāde apskatāma līdz 28. aprīlim. “Aminori” telpa atvērta darba dienās no plkst. 11 līdz 18, sestdienās no plkst. 11 līdz 16. Ieeja bez maksas.

“Rīga man patīk tukša, bez cilvēkiem…” – atzīstas fotogrāfe Evija Džonsone, kuras izstāde “Cita Rīga” no 13. marta skatāma “Aminori” telpā. “Svētdienās, svētkos, agrās rīta stundās, vakaros un naktīs – tad pilsētu var ieraudzīt citādāku. Es meklēju savu Rīgu!”

Savu Rīgu Evija Džonsone meklējusi arī veidojot fotogrāfijas grāmatai “Rīga no mākslinieka lidojuma”, kas iznāca izdevniecībā “Aminori” 2020. gada pavasarī. Fotoizstādē “Cita Rīga” varēs aplūkot daļu no 67 fotogrāfijām, kas ilustrēja dažādu paaudžu mākslinieku iedvesmas stāstus par savu pilsētu. Izstādi papildinās darbi, kas palika ārpus grāmatas vākiem un arī pavisam nesen uzņemti Rīgas skati.

Evijas Džonsones vārds bieži redzēts filmu titros, jo kino viņa strādājusi gan kā filmu, gan kostīmu māksliniece, gan kā stiliste un rekvizitore. Džonsones jaunāko kostīmu mākslinieces veikumu var novērtēt režisores Ināras Kolmanes filmā “Mātes piens”. Savā laikā absolvējusi trīsgadīgos Dizaina vakara kursus Latvijas Mākslas akadēmijā, bet līdz ar reklāmas biznesa ienākšanu Latvijā deviņdesmitajos gados sākusi darbu reklāmas aģentūras “Metro” fotostudijā kā pirmā foto stiliste kopā ar fotogrāfiem Valtu Kleinu un Robertu Kaniņu. Vēlākos gados bijusi asistente arī citiem fotogrāfiem – Gvido Kajonam, Jānim Deinatam, Mārim Ločmelim u. c. Tā arī pati apguvusi fotomākslu, kas kļuvusi par sirdslietu. Šobrīd ar fotografēšanu Evija nodarbojas paralēli darbiem kino un reklāmā, kā arī ceļojumu laikā. Pēdējos gados Džonsone bijusi “Bazar’t” izstāžu telpas kuratore, regulāri rīko arī savu darbu personālizstādes. Viņas foto darbi aizceļojuši uz privātkolekcijām Ungārijā, Nīderlandē, Somijā un citur. No 2019. gada Džonsone ir Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedre.

“Katrai izstādes fotogrāfijai ir savs stāsts. Vairākums tapušas interesanti vai pat grūti – braucot uz filmēšanām, salstot vai pieskatot mazdēlu. Varbūt viegli tapušām bildēm nav tā dziļuma? Man patīk bildēt, kad šķiet, ka negribu to darīt. Tā tapa, piemēram, “Smiļģis” (Rīgas ainava ar JRT mūri, uz kuras ilgus gadus atradās plakāts ar Gunāra Bindes uzņemto Smiļģa fotoportretu) – auksti, snieg, bet tu ej uz to balkonu un ņemies. It kā kāds liek to darīt. Pati vislabāk nedarītu neko, esmu šausmīgi slinka. Bet Kāds liek spiest tās aparātu pogas.”

Kaut arī Evija Džonsone dzimusi Jūrmalā, viņai iznācis dzīvot dažādos Rīgas rajonos un tagad viņa šo pilsētu ir iemīlējusi. Ar auto vai velosipēdu un fotoaparātu apbraukājusi gandrīz visu Rīgu. Vismīļākais viņai esot ostas rajons, kur pavadīta bērnība, Mangaļsala, Bolderāja, kur vairāk ūdens, arī klusais centrs, Mēness iela. Evijas dzīvei cauri vijas Lāčplēša iela, bet visvairāk viņai patīk braukt pāri tiltiem.

Izstāde būs atvērta tikai līdz 24. martam!

“Aminori” telpa atvērta darba dienās no plkst. 11 līdz 18, sestdienās no plkst. 11 līdz 16. Ieeja bez maksas.

Jaunās mākslinieces Irīnas Špakovas darbu izstāde “Pieskāriens” veltīta cilvēkiem un viņu attiecībām, gan vienam ar otru, gan pašam ar sevi.

“Maniem darbiem kā impulss kalpo ticības modelis, kurā cilvēks – viņa fiziskā un garīgā klātbūtne tiek uzskatīta par fundamentālo un pārāko,” izstādes pieteikumā raksta gleznotāja. “Cilvēki tiek pētīti drīzāk kā spontāni un romantiski organismi, kā spēcīgas un dzīvas enerģijas plūsmas, nevis kā paredzami algoritmi.”

Gleznās liela uzmanība tiek pievērsta kontaktpunktam, neredzamajam starpniekam, kas simbolizē vienotību ar visu pastāvošo. Impulss, spontanitāte, kustība, enerģiju saspēle, tagadnes un klātbūtnes brīdis ir Irīnas Špakovas darbu vēstījums. Tajos savijas lakonisms un ekspresivitāte, apzināta vienkāršība un daudzslāņainas pārdomas. Izstādē redzamie darbi tapuši laikā no 2019. gada.

Irīna Špakova absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu 2014. gadā, iegūstot maģistra grādu glezniecībā. Pēc studijām papildinājusi savu pieredzi, dzīvojot un studējot Āzijā un Indonēzijā. Četru gadu laikā iedziļinājusies Minangkabao (Sumatra) tradicionālajā mākslā, amatniecībā, mācījusies baliešu tradicionālo mūziku, piedalījusies festivālos un pasākumos ar mākslinieku un aktīvistu Sapu upcycle kolektīvu, palīdzējusi vadīt un organizēt upcycled darbnīcas.

Irīna Špakova piedalās mākslas aktivitātēs kopš 2007. gada, darbojas glezniecības, ilustrācijas un komiksa jomās, organizē personālizstādes un pašpublicē mākslas grāmatas. Šobrīd dzīvo un darbojas Latvijā, strādā ar bērniem Rīgā, pasniedz mākslu un paralēli strādā ar mākslas projektiem. Mākslinieces darbi ir tikuši eksponēti Turcijā, Zviedrijā, Austrālijā, Indonēzijā un Portugālē.

Izstādi “Pieskāriens” izdevniecības “Aminori” telpā Krišjāņa Valdemāra ielā 69 varēs apskatīt līdz 8. martam darba dienās no plkst. 11 līdz 18 un sestdienās no plkst. 11 līdz 16. Bezmaksas ieeja.

“Mums apkārt virmo apbrīnojama pasaule, kura bieži paliek nepamanīta. Tā ir mums, pilsētniekiem, apkārt dzīvojošo putnu, zvēru un augu pasaule,” par izstādi stāsta gleznotāja Ineta Freidenfelde. “Tā ir pasaule, kas brīnišķīgi iztiek bez mums, bet mūsu dzīve bez tās būtu daudz blāvāka.”

Veidojot gleznu ciklu “Pilsētas eņģeļi”, māksliniece vērojusi sava pagalma “iedzīvotājus”, fiksējot uz audekla to drāmas un laimes mirkļus. “Mēs te iedomājamies, ka esam pasaules naba,” smejas gleznotāja. “Mums ir problēmas – te kovids, te satraukums par karu vai cenām, bet daba dzīvo savu dzīvi. Vienu rītu mazie zvirbuļi knapi pamodušies un pieaugušie viņiem māca dzīvot, citu vakaru dzirdu troksni pažobelē – zvirbuļiem vakara sapulce!”

Būtiska nozīme Freidenfeldes mākslas darbos ir zeltītajam fonam, kas aizgūts no Bizantijas sakrālās mākslas tradīcijas. Zelts palīdz vispārināt ikdienišķās ainas, paaugstināt līdz zīmes statusam. Zelta fons ir kā gaismas vide, kurā iegrimusī pasaule darbojas tīrā enerģijā un mīlestībā; starptelpa starp sakrālo un laicīgo. Inetas Freidenfeldes aizraušanās ir ikonu rakstīšana un restaurācija, kuras pamatus viņa apguvusi Latvijas Kristīgajā akadēmijā un Rīgas Celtniecības koledžā. Zeltīšanas prasmi, renovācijas un dekoratīvo krāsojumu mākslas prasmes papildinājusi pie pasniedzējiem Holandē un Lielbritānijā.

Uzsākusi šo projektu pandēmijas laikā, Freidenfelde joprojām turpina savu īpašo dienasgrāmatu. Katra nākamā cikla izstāde ir kā jauna lappuse ar svaigiem vērojumiem un stāstiem, kas būtībā ir nebeidzami. Izstāde aicina Ziemassvētku laikā izsvērt cilvēku iedomāto svarīgumu iepretī “mazajai dzīvei”, kas risinās tepat mums blakus.

Ineta Freidenfelde 1994. gadā beigusi Liepājas lietišķās mākslas koledžu, 1998. gadā ieguvusi bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļā, bet 2001. gadā beigusi studijas LMA maģistrantūrā glezniecības meistardarbnīcā pie profesoriem Alekseja Naumova un Kaspara Zariņa. Izstādēs piedalās no 1997. gada, ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre. Inetas Freidenfeldes darbi izstādīti ne tikai Latvijā, bet arī Nīderlandē, Čehijā, Zviedrijā un citur pasaulē.

Izstāde “Aminori” telpā Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 69 būs apskatāma līdz 2023. gada 18. janvārim darba dienās no plkst. 11 līdz 18 un sestdienās no plkst. 11 līdz 16. Bezmaksas ieeja.

Pazīstamā keramiķa, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Daiņa Lesiņa personālizstāde “Labirints”, mākslinieka vārdiem sakot, “nav labirints burtiskā nozīmē, drīzāk prāta konstrukcijas, kur prāts ir ceļojis no vienas situācijas uz citu un atkal atgriezies pie pirmsākuma. Tā ir domu ceļošana, maldīšanās, pārklāšanās un ideju transformācija. Zem visa slēpjas struktūra jeb matrica.”

Mākslas interesentiem izstādē būs iespējams iepazīt keramikas mākslu, kam nav nekāda sakara ar tik populāro lietišķo mākslu un ikdienā lietojamiem traukiem. Izstādes darbi veidoti no papīra porcelāna masas, kas ļauj atveidot detaļas no autora apziņā esošā labirinta, pārnesot viņa domas režģus telpiskos, fiziski eksistējošos objektos. “Materiāla sajūta nav tikai tas, ko tu jūti ar pirkstu galiem,” par izstādes darbiem stāsta Dainis Lesiņš. “Tā ir izpratne par materiāla dabu, procesiem un kā to lietot. Būtiska ir materiāla izvēle un apzināta klātbūtne saskarē ar to.”

Dainis Lesiņš beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļu 1989. gadā. Kopš 2007. gada viņš ir Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, kopš 2000. gada – LMA keramikas katedras vadītājs. Sarīkojis vairāk nekā 10 personālizstādes, piedalījies grupu izstādēs un simpozijos Latvijā, Igaunijā, Krievijā, Somijā, Zviedrijā, Spānijā, Korejā u. c. Daiņa Lesiņa darbi atrodas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Kauņas keramikas muzejā, muzeju kolekcijās Igaunijā, Spānijā, Krievijā u. c.

Daiņa Lesiņa izstāde “Labirints” būs aplūkojama Krišjāņa Valdemāra ielā 69 līdz 7. decembrim darba dienās no plkst. 11 līdz 18 un sestdienās no plkst. 11 līdz 16. Bezmaksas ieeja.