Sudraba līnija. Margaritas Budzes un Elīnas Eleres izstāde

Izstādē “Sudraba līnija” skatītājiem ir iespēja aplūkot divu mākslinieču darbus. Pieredzes bagātā interjera dizainere Margarita Budze eksponē īpaša dizaina spoguļus, bet māksliniece Elīna Elere grafikās atspoguļo dzīvē novērotas formas ar smalka humora cauraustu redzējumu.

Izstādes kuratore Elga Grīnvalde saskatījusi kopīgo abu mākslinieču daiļradē – grafīta zīmuļa vilkto sudrabaino, tīro un harmonisko līniju ritmu. “Grafīta zīmulis ir viens no pirmajiem instrumentiem, kuru mākslinieks apgūst savas darbības sākumā,” stāsta kuratore. “Paiet daudz stundu un gadu, līdz meistars iemācās pārvaldīt šo instrumentu virtuozi, perfekti un viegli. Zīmulis, kas sāk vilkt līnijas uz papīra, izdejo domu domas, līdz koncentrējas pabeigtā darbā. Abas mākslinieces ir profesionāles ar meistarīgi izkoptu un atpazīstamu rokraksta līniju katra savā mākslas jomā. Izstādē “Sudraba līnija” apvienojas harmonija, estētika un izsmalcinātība.”

Margarita Budze (1955) beigusi Valsts Mākslas Akadēmijas vakara dizaina nodaļu 1983. gadā un kopš tā laika strādājusi kā interjera dizainere daudzskaitlīgos veikalu, kafejnīcu, viesnīcu, biroju un privātmāju projektos. Viņas veidotie asprātīgie dizaina objekti no spoguļstikla un citiem materiāliem tapuši sadarbībā ar stikla mākslinieces Andas Munkevicas vadīto darbnīcu “AM studio”. Margarita Budze ir Dizaineru savienības biedre, ieguvusi Dizaina balvu 2009. gadā un regulāri piedalās dizaina izstādēs, sarīkojusi arī vairākas personālizstādes.

Elīna Elere (1975) ir māksliniece grafiķe, kas beigusi Rīgas Lietišķās mākslas koledžas Ādas plastikas nodaļu, bet Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi bakalaura un maģistra grādu Grafikas katedrā. Stājmākslā viņu interesē dažādas grafikas tehnikas, krāsu un materialitātes mijiedarbība, papīrs un audekls kā mākslas darba platformas. Izstādēs piedalās no 2014. gada, sarīkojusi arī vairākas personālizstādes.

Izstādi “Aminori” mākslas telpā Krišjāņa Valdemāra ielā 69 var apskatīt no 4. septembra līdz 20. oktobrim, darba dienās plkst. 11.00–18.00, sestdienās plkst. 11.00–16.00, svētdien izstāžu telpa slēgta.

Ieeja bez maksas.

Žasintu Lukašs Pirešs “Īsts aktieris”

Edvīna Raupa tulkojumā “Aminori” drīz nāks klajā portugāļu autora Žasintu Lukaša Pireša romāns “Īsts aktieris”. Tas ir postmoderns un aizkustinošs stāsts par identitāti, mīlestību un zaudējumiem taupības režīma Portugālē. Ir 2011. gads, Lisabonā notiek protesti pret valdības ieviesto taupības režīmu, un kāda bagāto iecienīta prostitūta tiek atrasta nogalināta. Par galveno aizdomās turamo tiek uzskatīts aktieris Ameriku Abrils, kas tikko laimīgi ieguvis galveno lomu avangarda filmā “Būt par Polu Džamati”. Ameriku uzsāk īstā slepkavas meklējumus. Cīnoties ar lomu filmā un lomām, ko viņš spēlē reālajā dzīvē – tēvs, mākslinieks, vīrs, mīļākais un meklēšanā izsludināts noziedznieks –, Abrils cenšas noturēt kopā sevi, ģimeni un valsti.

Žasintu Lukašs Pirešs (Jacinto Lucas Pires) dzimis 1974. gadā Porto, tagad dzīvo Lisabonā. Viņš ir rakstnieks, dramaturgs, režisors, mūziķis un futbola fans. Viņa romāns “Īsts aktieris” 2013. gadā tika apbalvots kā labākā Portugālē izdotā grāmata pēdējo divu gadu laikā un saņēmis arī citas Eiropas literārās balvas.

Romāns tulkots un izdots ar Portugāles valsts institūciju atbalstu.

Dārznieka gēns

Kristīnes Kutepovas gleznu izstādes atklāšana.

Foto: Didzis Grodzs

Dārznieka gēns. Kristīnes Kutepovas izstāde

Kristīnes Kutepovas jaunāko gleznu izstāde “Dārznieka gēns” veltīta dabai un tās ietekmei uz cilvēku. Ienākot izstādē, skatītājs nokļūs sapņainā dārzā, kurā pakavēties, atpūsties, būt klātesošam, redzēt un just.

“Šajos darbos galvenie tēli ir augi, kuri atrodas iedomātā, abstraktā vidē. Iespējams, tā ir augu īstā pasaule, sajūtama ar augu “acīm”,” stāsta jaunā māksliniece. Kristīne Kutepova dzīvo Carnikavā un jau vairākus gadus aizrāvusies ar dārzniecību, pārsvarā izaudzējot augus no sēklām uz sava balkona vai dārziņā. “Katram augam ir sava personība, individuāls raksturs un izpausme. Dažus no tiem esmu atveidojusi īpašos “augu portretos”. Pārsvarā gleznoju no vērotāja redzespunkta, tomēr dažreiz arī novērotāja tēls gleznā ir klātesošs.”

Izstādē aplūkojamās gleznas esot augušas dažādi – ir tādas, kuras briedušas gadiem ilgi, bet citas uzdīgušas un nogatavojušās ļoti ātri. “Esmu pamanījusi zināmas līdzības dārzniecībā un radošās idejas izaudzēšanā,” piebilst māksliniece. “Šī izstāde ir arī stāsts par dzīvību, rūpēšanos un ļaušanu būt!”

Kristīne Kutepova (1982) absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas glezniecības bakalaura programmu 2017. gadā un maģistra studiju programmu 2019. gadā. Saņēmusi LMA balvu konkursā “SEB stipendija glezniecībā” 2017. gadā un mecenātes Ināras Teterevas stipendiju mākslā 2015. gadā. Kopš 2014. gada piedalījusies dažādās grupu izstādēs, to skaitā starptautiskos projektos Itālijā un Vācijā. 2020. gadā notikusi viņas pirmā vērienīgā personālizstāde Rīgas mākslas telpā.

Izstāde apskatāma “Aminori” mākslas telpā Krišjāņa Valdemāra ielā 69 no 1. augusta līdz 1. septembrim darba dienās no plkst. 11 līdz 18. Ieeja bez maksas.

Izstādes ietvaros augusta beigās māksliniece rīkos īpašu meditatīvas glezniecības meistarklasi jauniešiem. Tuvāka informācija sekos.

Rondo ietvarā

Jāņa Branta rotu personālizstāde.

Foto: Valters Kiršteins

Rondo ietvarā. Jāņa Branta rotu izstāde

Jāņa Branta jaunākā personālizstāde ”Rondo ietvarā’’ iepazīstina ar dizainera pēdējo divu gadu laikā radītajiem darbiem. Tie ir auskari, gredzeni, aproces un kaklarotas. Ar dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem un pērlēm. Sudraba un zelta ietvaros.

Gluži kā mūzikā, kur rondo pamatojas uz galvenās tēmas atkārtojumu un epizožu kontrastu, šajā izstādē dažādu krāsu apaļi un ovāli akmeņi – topāzi, citrīni, kalnu kristāli, oniksi, hrizoprazi, kvarci, lazurīti un dzintari – veido izteiksmīgu saspēli ar to sudraba un zelta ietvariem.

“Strādājot pie katras rotas, es iztēlē redzu cilvēku, kas to varētu nēsāt. Arī tad, ja tas nav pasūtījuma darbs,” saka Jānis Brants. “Visbiežāk piepildu pats savas radošās ieceres un realizēju jaunas idejas. Nospraužu sev mērķi un strādāju, līdz to sasniedzu. Šajā izstādē esmu pēc sirds patikas izspēlējies ar konkrētajiem materiāliem, kas mani šobrīd īpaši iedvesmo.”

Jānis Brants (1958) beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Metāla mākslinieciskās apstrādes nodaļu 1977. gadā. 1983. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļu. Rotu dizaina jomā strādā vairāk nekā četrdesmit gadus, un izstāde “Rondo ietvarā” savā veidā ir viņa jubilejas izstāde.

Pēc augstskolas beigšanas Brants darbojies dažādās dizaina jomās. Bet kopš 1983. gada, pateicoties sadarbībai ar Beatrises Dunskas modes salonu “Beate”, mākslinieks pastiprināti pievērsās individuālu rotu dizainam un aktīvai izstāžu darbībai. Tā kā padomju laikā dizaineram individuāli strādāt ar cēlmetāliem bija aizliegts, šajā laikā tapa konceptuālas rotas izstādēm. Tajās visbiežāk izmantots krāsainais metāls – misiņš, melhiors, bronza. 90. gadu sākumā pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas Jānis Brants atsāka strādāt galvenokārt ar sudrabu un 1992. gadā sarīkoja pirmo personālizstādi galerijā “Jāņa sēta”. Izstāde “Rondo ietvarā” ir Branta piektā personālizstāde un spilgti apliecina viņa profesionālismu un individuālo rokrakstu.

Jānis Brants ir arī atzīts mākslas pedagogs. 1985. gadā viņš sāka strādāt Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, vēlāk kļuva par Metāla dizaina izglītības programmas vadītāju. No 2005. līdz 2022. gadam Brants bija nu jau Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas direktora vietnieks radošajā darbā. Tas bija atbildīgs izaicinājums, kas ietvēra skolas dizaina izstāžu, tai skaitā starptautisku, organizēšanu un iekārtošanu, darbu pie radošajiem konkursiem un projektiem, kā arī mācību metodikas un profesionālās pilnveides programmu izstrādi. Branta audzēkņu vidū ir daudz Latvijas mūsdienu rotu mākslinieku. Par ilggadēju pedagoģisko darbību 2016. gadā viņam piešķirta Jāņa Cimzes balva.

Mākslinieka darbi atrodas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā un daudzās privātkolekcijās Latvijā un pasaulē. Brants darbojas Latvijas Rotu mākslas biedrībā.

Izstāde tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Izstāde ”Rondo ietvarā’’ apskatāma “Aminori” mākslas telpā Krišjāņa Valdemāra ielā 69 no 1. jūnija līdz 28. jūlijam darba dienās no plkst. 11 līdz 18 un sestdienās no plkst. 11 līdz 16. Ieeja bez maksas.

Izstāstītie. Ukrainas bērnu stāsti

Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras studentu izstādes atklāšana.

Foto: Valters Kiršteins

Izstāstītie. Ukrainas bērnu stāsti. LMA studentu izstāde

Projektā “Izstāstītie” jeb oriģinālajā nosaukumā Outspoken” 12 Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras studenti piedalās jau kopš mācību gada sākuma. Studenti uzklausīja Ukrainas bērnu un jauniešu stāstus par pieredzēto, bēgot no kara, un atveidoja tos komiksos. Šogad plānots izdot arī grāmatu.

Jau 2,5 miljoni bērnu bijuši spiesti pamest savas mājas kopš 2022. gada 24. februāra, kad sākās Krievijas Federācijas iebrukums neatkarīgās Ukrainas teritorijā. Dažus šo bērnu stāstus mēs lasām ziņās vai sociālajos tīklos. Tomēr tik daudzi paliek neizstāstīti, noglabāti ģimenes vēsturē un personiskajās bēdās. Tos uzklausīt un zināt ir svarīgi mūsu sabiedrībai.

“Komikss ir tikai žanrs – tāpat kā pasaka vai stāsts,” paskaidro LMA docente Rūta Briede. “Tam obligāti nebūt nav jābūt smieklīgam, un ar attēliem bieži vien var pateikt vairāk nekā ar vārdiem. Studentiem šis ir bijis ļoti grūts uzdevums gan no pedagoģiskā, gan mākslinieciskā viedokļa – iemācīties sarunāties ar šiem bērniem, uzklausīt viņu piedzīvoto un uzzīmēt stāstu, kas vislabāk ataino to, ko bērns vēlējies pastāstīt, vienlaikus atklājot arī to, ko viņš, iespējams, noklusējis.” Rūta Briede atzīst, ka studentu darbs pie projekta gada garumā ir bijs pašaizliedzīgs un ideālisma pilns, bet arī sarežģīts brīžos, kad jāsaskaras ar robežu, kurā jauns mākslinieks izjūt vēlmi pasargāt sevi no dzirdētā.

Kamēr grāmata vēl tikai top, “Aminori” telpā var aplūkot projektā “Izstāstītie. Ukrainas bērnu stāsti” tapušos darbus – Kristas Bitmetes, Mārtiņa Dziļuma, Lauras Pikas, Martas Folkmanes, Margaritas Germanes, Oleksandras Golitsinas, Alises Rudēvicas, Paulas Slavikas, Elīnas Skrapces, Gata Šulca, Gabrielas Milbergas-Zuzas un Karīnas Volbetas komiksus un T-kreklu grafikas.

“Ir pieredzes, kuras pārtop klusēšanā. Tās atstāj prātā attēlu šķembas, kuru savādā gaisma vēl ilgi apspīd notiekumus ap mums,” komiksu grāmatas “Izstāstītie. Ukrainas bērnu stāsti” ievadā raksta Linda Gabarajeva.
Izstāde būs apskatāma līdz 26. maijam.

Izstādi atbalsta SIA “Latvijas Finieris” un SIA “Gardu muti”.

Māksla pieder tautai

Armīna Ozoliņa izstādes atklāšanā. Foto: Valters Kiršteins un Inita Saulīte-Zandere

Māksla pieder tautai. Armīna Ozoliņa izstāde

“Vai tiešām māksla piederēja, pieder vai piederēs tautai?” – šādu jautājumu mākslas valodā uzdod mākslinieks Armīns Ozoliņš. “Darbi izstādei radīti speciāli “Aminori” telpai,” stāsta mākslinieks. “Ideja par šādas izstādes veidošanu radās pandēmijas pašizolācijas laikā, pāršķirstot savu publikāciju izgriezumu krājumu. Tā izveidojās vizuāli darbi ar uzsvaru uz tekstu un atsaucēm. Vārdi ir gan drukāti, gan šablonēti, rakstīti ar roku un griezti digitāli. Kolāžu kompozīcijās redzami mani iespaidi un iedvesmas avoti no dažādām mākslas jomām un autoriem.”

“”Aminori” galvenā darbības joma ir grāmatu izdevniecība – valoda, stāsti un teksti, tāpēc mūs ieinteresēja Armīna Ozoliņa darbs ar drukātiem materiāliem,” papildina “Aminori” kuratore Marika Rozenberga. “Tā kā Ozoliņš ir arī grāmatu iesiešanas meistars, vēlējāmies mūsu lasītājiem un izstāšu apmeklētājiem parādīt arī viņa veidotos trīs Riharda Bargā grāmatas “Nemodernās Slampes meitenes” iesējumus.”

Armīns Ozoliņš (1970) beidzis Liepājas lietišķās mākslas vidusskolas dekoratīvās noformēšanas nodaļu 1989. gadā, bet tālāk turpinājis studijas Ādas plastikas nodaļā Tallinas mākslas universitātē, kuru absolvējis 1995. gadā. Sarīkojis vairākas personālizstādes, mākslinieku grupu izstādēs piedalās kopš 1994. gada. Darbojies glezniecībā, grafikā, veidojis instalācijas un mākslas objektus, kā arī videomākslas darbus. Veidojis grāmatu grafisko dizainu, bet 2018. gadā sarīkojis oriģinālu grāmatsējumu izstādi “Jaunas vecas grāmatas”.

Aicinām satikt mākslinieku Armīnu Ozoliņu “Aminori” telpā 30. martā, galeriju akcijas “Last Thursdays” laikā no plkst. 18 līdz 22.

Izstāde apskatāma līdz 28. aprīlim. “Aminori” telpa atvērta darba dienās no plkst. 11 līdz 18, sestdienās no plkst. 11 līdz 16. Ieeja bez maksas.