Ineta Freidenfelde “Pilsētas Eņģeļi Vol. X”

12. decembrī “Aminori” telpā atklās gleznotājas Inetas Freidenfeldes izstādi “Pilsētas eņģeļi. Vol. X”.

“Mums apkārt virmo apbrīnojama pasaule, kura bieži paliek nepamanīta. Tā ir mums, pilsētniekiem, apkārt dzīvojošo putnu, zvēru un augu pasaule,” par izstādi stāsta gleznotāja Ineta Freidenfelde. “Tā ir pasaule, kas brīnišķīgi iztiek bez mums, bet mūsu dzīve bez tās būtu daudz blāvāka.”

Veidojot gleznu ciklu “Pilsētas eņģeļi”, māksliniece vērojusi sava pagalma “iedzīvotājus”, fiksējot uz audekla to drāmas un laimes mirkļus. “Mēs te iedomājamies, ka esam pasaules naba,” smejas gleznotāja. “Mums ir problēmas – te kovids, te satraukums par karu vai cenām, bet daba dzīvo savu dzīvi. Vienu rītu mazie zvirbuļi knapi pamodušies un pieaugušie viņiem māca dzīvot, citu vakaru dzirdu troksni pažobelē – zvirbuļiem vakara sapulce!”

Būtiska nozīme Freidenfeldes mākslas darbos ir zeltītajam fonam, kas aizgūts no Bizantijas sakrālās mākslas tradīcijas. Zelts palīdz vispārināt ikdienišķās ainas, paaugstināt līdz zīmes statusam. Zelta fons ir kā gaismas vide, kurā iegrimusī pasaule darbojas tīrā enerģijā un mīlestībā; starptelpa starp sakrālo un laicīgo.

Uzsākusi šo projektu pandēmijas laikā, Freidenfelde joprojām turpina savu īpašo dienasgrāmatu. Katra nākamā cikla izstāde ir kā jauna lappuse ar svaigiem vērojumiem un stāstiem, kas būtībā ir nebeidzami. Izstāde aicina Ziemassvētku laikā izsvērt cilvēku iedomāto svarīgumu iepretī “mazajai dzīvei”, kas risinās tepat mums blakus.

Izstāde Āminori” telpā Krišjāņa Valdemāra ielā 69 būs aplūkojama līdz 18. janvārim.

Ineta Freidenfelde beigusi Liepājas lietišķās mākslas koledžu 1994. gadā, bet 2001. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas scenogrāfijas un glezniecības nodaļas.

Inetas Freidenfeldes aizraušanās ir ikonu rakstīšana un restaurācija, kuras pamatus viņa apguvusi Latvijas Kristīgajā akadēmijā un Rīgas Celtniecības koledžā. Zeltīšanas prasmi, renovācijas un dekoratīvo krāsojumu mākslas prasmes papildinājusi pie pasniedzējiem Holandē un Lielbritānijā.

Gleznotāja izstādēs piedalās no 1997. gada un ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre. Inetas Freidenfeldes darbi izstādīti ne tikai Latvijā, bet arī Nīderlandē, Čehijā, Zviedrijā u. c.

Labirints

Keramiķa Daiņa Lesiņa personālizstādes atklāšana.

Foto: Didzis Grodzs

Labirints. Daiņa Lesiņa personālizstāde

Pazīstamā keramiķa, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Daiņa Lesiņa personālizstāde “Labirints”, mākslinieka vārdiem sakot, “nav labirints burtiskā nozīmē, drīzāk prāta konstrukcijas, kur prāts ir ceļojis no vienas situācijas uz citu un atkal atgriezies pie pirmsākuma. Tā ir domu ceļošana, maldīšanās, pārklāšanās un ideju transformācija. Zem visa slēpjas struktūra jeb matrica.”

Mākslas interesentiem izstādē būs iespējams iepazīt keramikas mākslu, kam nav nekāda sakara ar tik populāro lietišķo mākslu un ikdienā lietojamiem traukiem. Izstādes darbi veidoti no papīra porcelāna masas, kas ļauj atveidot detaļas no autora apziņā esošā labirinta, pārnesot viņa domas režģus telpiskos, fiziski eksistējošos objektos. “Materiāla sajūta nav tikai tas, ko tu jūti ar pirkstu galiem,” par izstādes darbiem stāsta Dainis Lesiņš. “Tā ir izpratne par materiāla dabu, procesiem un kā to lietot. Būtiska ir materiāla izvēle un apzināta klātbūtne saskarē ar to.”

Dainis Lesiņš beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļu 1989. gadā. Kopš 2007. gada viņš ir Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, kopš 2000. gada – LMA keramikas katedras vadītājs. Sarīkojis vairāk nekā 10 personālizstādes, piedalījies grupu izstādēs un simpozijos Latvijā, Igaunijā, Krievijā, Somijā, Zviedrijā, Spānijā, Korejā u. c. Daiņa Lesiņa darbi atrodas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Kauņas keramikas muzejā, muzeju kolekcijās Igaunijā, Spānijā, Krievijā u. c.

Daiņa Lesiņa izstāde “Labirints” būs aplūkojama Krišjāņa Valdemāra ielā 69 līdz 7. decembrim darba dienās no plkst. 11 līdz 18 un sestdienās no plkst. 11 līdz 16. Bezmaksas ieeja.

Ielas zēni

Pjēra Paolo Pazolīni grāmatas “Ielas zēni” atvēršana.

Foto: Andrejs Strokins/ Rīgas Starptautiskais kino festivāls (Riga IFF)

Sofija Šovo “Sapnis. Botičelli”

Grāmata ļauj ielūkoties 15. gadsimta Florences republikā, kur valda Lorenco Mediči – renesanses laikmeta mākslinieku atbalstītājs, kurš finansē izcilu mākslas darbu tapšanu, bet piever acis uz savu favorītu nepilnībām. Arvien biežāk augstākajās aprindās izskan jaunā un talantīgā gleznotāja Sandro Botičelli vārds. Sandro, būdams jutīgas dabas cilvēks, asi pārdzīvo pārmaiņas savā dzimtajā pilsētā. Pacci sazvērestība, dominikāņu mūka Savonarolas apokaliptiskie pareģojumi satricina Florenci, bet viņš turpina gleznot. Vispirms daudzu cienīts, pēc tam – aizmirsts, Botičelli ir tikpat noslēpumains kā pati Florence.

Sofija Šovo sarakstījusi vairākus romānus, esejas, kā arī monogrāfiju par mākslu kā mīlestības valodu. Francijā populārā rakstniece savu romānu sižetus balsta izcilu mākslinieku dzīvesstāstos. Četrus gadus rakstniece pētījusi vēstures dokumentus triloģijai par itāļu renesanses laikmeta dižgariem: Filipo Lipi, Sandro Botičelli un Leonardo da Vinči. Šajos romānos gleznotāji lasītājam atklājas ne vien kā izcili mākslinieki, bet arī kā cilvēki ar savām cerībām un kārdinājumiem.

No franču valodas tulkojusi Irēna Auziņa

Redaktore un korektore Emīlija Skulte

Dizainere Anna Aizsilniece

Eju meklēt!

Kristīnes Rublovskas personālizstādes atklāšana

Rīgas trīs Mišas

Andreja Šavreja grāmatas “Rīgas trīs Mišas” (“Рига и три ее Миши”) atvēršana.

Foto: Valters Kiršteins

Vakar, šodien, rīt

Viktora Freiberga dzimšanas dienas atcere un grāmatas “Vakar, šodien, rīt” atvēršana.

Foto: Valters Kiršteins

Eju meklēt. Kristīnes Rublovskas personāliztāde

Izstādē “Eju meklēt!” apmeklētāji var iepazīties ar jaunās mākslinieces Kristīnes Rublovskas tēlainajiem darbiem. Kurš gan nav bērnībā spēlējis paslēpes? Kristīnei Rublovskai tā bijusi mīļākā spēle un visvairāk viņai paticis būt tam spēles dalībniekam, kas aizvērtām acīm skaita līdz desmit, līdz pārliecinoši iesaucas: “Eju meklēt!”

“Šis ir mans rotaļu laukums, radošo meklējumu rezultāti, manas pasakas,” par savu izstādi “Aminori” telpā saka gleznotāja. “Bieži pēc darba dienas es mēdzu doties garās, it kā bezmērķīgās pastaigās – vienkārši uz priekšu, kur kājas nes. Citreiz, lai savāktu 10 tūkstošus soļu, citreiz, lai nomierinātu satrauktu prātu, vienmēr – lai nejauši atrastu un ieraudzītu kaut ko līdz šim nepamanītu. Arī radošajā procesā ir līdzīgi – es vienlaicīgi strādāju dažādās tehnikās, pie dažādiem darbiem un tie viens otru neapzināti ietekmē un rodas saspēle, jaunatklājumi, pārsteigumi. Kāda nejauša līnija gleznā liek atrast tēlu jaunam zīmējumam, skicei un rodas aizrautība, kas dzen uz priekšu vēl un vēl. Meklēt.”

Izstādē apskatāmajos darbos risinātās tēmas radušās nejauši vai inscenētas ikdienas notikumu iespaidā. Herberta un viņas Universs, Izdomātie cilvēki, Zemeņu kolekcionārs, Emociju turētāji, Sliktie/Labie mati, Gulbis un citi Rublovskas darbu varoņi dzīvo savās paralēlajās realitātēs, metas pretī izaicinājumiem vai tieši pretēji – ietur distancētu, neitrālu pozīciju. Kā rotaļājoties māksliniece darbos izmanto simbolus, tēlus, kā arī dažādas tehnikas, jaucot izšuvumu ar eļļas gleznojumu, bet eļļas gleznojumu – ar lodīšu pildspalvas švīkājumiem. Daļu no ekspozīcijas veido arī zīmējumi ar krāsu zīmuļiem un kolāžas.

“Man šī izstāde ir arī par neapstāšanos,” vēl piebilst Kristīne. “Tā ir kā komats vai daudzpunkte.”

Kristīne Rublovska ieguvusi Bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas apakšnozarē, 2019. gadā absolvējusi maģistra studijas Glezniecības apakšnozarē.  Piedalījusies vairākās grupu izstādēs, kā arī sarīkojusi divas personālizstādes: “Būtnes” (2019) un “Klātbūtnes mēģinājumi” (2020). 

Izstādi “Aminori” telpā Rīga, K. Valdemāra ielā 69 varēs aplūkot no 26. septembra līdz 27. oktobrim darba dienās no 11.00-18.00 un sestdienās no 11.00-16.00.

Ticēšana

Māra Upzara personālizstādes atklāšana

Foto: Valters Kiršteins